Uzbrukuma tehnikas paņēmienus iedala divās grupās – ķermeņa tehnika (kāju darbība) un bumbas tehnika.
Ķermeņa tehnika (kāju darbība).
Ar terminu „ķermeņa tehnika” saprot spēlētāja spēju pārvaldīt savu ķermeni. Kāju darbība un ķermeņa līdzsvara kontrole kā arī pārvietošanās ir nepieciešama jebkurā spēle momentā. Teorētiski laukumā vienlaikus atrodas 10 spēlētāji, no kuriem bumba ir tikai vienam no uzbrūkošās komandas, tātad iznāk, ka bumbas pārvaldīšanas māka spēlētājam jāizmanto tikai 10 % no spēles laika.
Viens no galvenajiem spēlētāja uzdevumiem ir iemācīties ātri un brīvi kustēties, esot līdzsvarā un kontrolējot savu ķermeni. Tie ir pamati, uz kuriem pamazām veidojas basketbolista meistarība. Pārvietošanās, apstāšanās, pagriezieni, lēcieni jāmācās izpildīt racionāli, izvairoties no liekām kustībām. Basketbols ir spēle, kurā darbības veic iespējami lielā ātrumā, ātras var būt roku un kāju kustības, ātra var būt spēlētāja pārvietošanās, taču šo ātrumu nepieciešams izmantot vajadzīgajā situācijā.
Parasti, runājot par uzbrucēja ķermeņa tehniku, basketbolā izdala piecus pamatpaņēmienus: uzbrucēja stāju, pārvietošanos, skrējienu uzsākšanu un apstāšanos, lēcienus, pagriezienus.
Stāja. Sākumstāvoklis jebkura tehnikas paņēmiena izpildei ir stāja. Uzbrucēja stāja – tas ir tāds spēlētāja ķermeņa stāvoklis, kāds nodrošina ātru un efektīvu uzbrukuma darbības uzsākšanu.…
