Nereti uzņēmēji uzskata, ka nekādas uzņēmējdarbības kultūras nav un nevar būt, jo uzņēmējdarbībā nevar domāt par citu cilvēku labumu. Viņi saka, ka jādomā tikai par peļņu, bet tas prasa izmantot arī ne visai solīdus paņēmienus.
Pētījumi liecina, ka tā parasti domā tie uzņēmēji, kuriem darba pieredze ir neliela. Pieredzējušākie uzņēmēji, kuriem ir stabili, ilgstoši panākumi, orientāciju uz augstiem ētiskiem standartiem uzskata par sekmīgas uzņēmējdarbības būtisku nosacījumu.
Cilvēku vajadzētu vērtēt pēc viņa iekšējām kvalitātēm, bet bieži vien tieši pirmais iespaids nosaka, vai kāds paliks pietiekami ilgi, lai šīs lieliskās kvalitātes varētu parādīt. Nevienam netiks dota otra iespēja radīt pirmo iespaidu. Ar ārējo izskatu vēl pirms iepazīšanās, apmaiņas ar vizītkartēm tiek pateikts “kas mēs esam” – ar ko nodarbojamies, kādai sabiedrības grupai piederam, kādas ir mūsu cilvēciskās īpašības. Protams, šo iespaidu vēlāk var mainīt gan uz labo, gan slikto pusi. Tomēr apģērbs, tāpat kā rokasspiediens, acu kontakts, balss tembrs, nenoliedzami nes pirmo “ziņu” sarunas partnerim. Uzņēmēja interesēs ir, lai tā būtu pozitīva.
Apģērbs ir arī “ziņa” par darbības sfēru un ieņemamo amatu. Jo svarīgāk radīt stabilitātes un kompotences iespaidu, jo konservatīvāks apģērbs tiek izvēlēts. Tādēļ klasisku lietišķo stilu parasti izvēlas finanšu jomas darbinieki, juristi, valsts ierēdņi, augstas amatpersonas.…