SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Individuālā darba mērķis ir sasniegts un uzdevumi ir izpildīti. Autore aplūkoja un izanalizēja uzņēmējdarbības un uzņēmumu dinamiku Latgales regionā 1995.-2010. gadā un izvirzīja sekojošus secinājumus:
1. 1995.-2010. gadā Latgales reģionā bija vērojamas pretējas tendences reģistrēto uzņēmumu dinamikā. 1995.-2002. gadā jaunu uzņēmumu skaits samazinājās, īpaši 1997.-1998. gadā (saistībā ar Āzijas un Krievijas krīzi), 2002.-2007. gadā tas palielinājās (sasitībā ar ES fondu pieejamību, īpaši reģionu attīstības atbalsta fondu, ārvalstu investīciju ieplūdi un kredītu pieejamību), kopš 2008. gada – samazinās (ekonomiskās lejupslīdes dēļ). Uzņēmumu reģistrā jauno uzņēmumu skaits visa perioda garumā samazinās, bet komercreģistrā palielinās, īpaši kopš 2002. gada, sasitībā ar Komerclikuma ieviešanu.
2. UR un komercreģistrā likvidēto uzņēmumu skaits 1995.-2010. gadā pārsniedz jauno uzņēmumu skaitu 2005. gadā (saistībā ar uzņēmumu pārrēģistrāciju komercreģistrā) un ir tuvs tam 1997. gadā (saistībā ar Āzijas un Krievijas krīzi, kad daudzi uzņēmumi Latvijā un Latgalē bankrotēja vai tika likvidēti).
3. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Latgales reģionā 1997.-2008. gadā palielinājās, līdz ar to palielinājās arī aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Tas bija saistīts ar daudzu gan ar esošo uzņēmumu saimnieciskās darbības turpināšanu (kas īpaši aktīvi tika dibināti 1991.-1995. gada periodā ekonomikas pārstrukturizācijas procesā), gan ar jauno uzņēmumu dibināšanu, kas no 1997. līdz 2000. gadam ik gadu sastādīja vidēji 700 uzņēmumus un strauji palielinājās arī kopš 2004. gada, līdz ar investīciju palielināšanos.
4. Latgales reģionā 1995.-2010. gadā komercreģistrā visvairāk tika reģistrēti SIA – 5 714 uzņēmumi un IK – 2 094 uzņēmumi. Daudz mazāk tika rēgistrētas akciju sabiedrības un un pilnsabiedrības. IK reģistrācija komercregistrā ir strauji pieaugusi pēc 2002. gada pieņemtā Komerclikuma. Uzņēmumu reģistrā 1995.-2010. gadā visvairāk tika reģistrētas Zemnieku saimniecības – 6 817 uzņēmumi. Līdz 2002. gadam (līdz Komerclikuma pieņemšanai) daudz tika reģistrētas arī SIA un individuālie uzņēmumi. Kopumā populārākā uzņēmējdarbības forma Latgales reģionā ir pašnodarbinātās personas, piemēram, 2008. gadā procentuāli tie sastādīja 51% no visiem registrētiem uzņēmumiem. Komercsabiedrības sastādīja 24%, zemnieku un zvejnieku saimniecības – 16%.
5. Latgales reģionā lielākais uzņēmumu skaits pēc to lieluma ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, 2008. gadā tie sastādīja attiecīgi 15 268 un 1 001 uzņēmumus. Krietni mazāks šajā reģionā ir vidējo un lielo uzņēmumu skaits, 2008. gadā tie bija 190 un 28 uzņēmumi. Liels mikro un mazo uzņēmumu skaits izskaidro populārāko uzņēmējdarbības formu Latgales reģionā – lielu pašnodarbināto personu skaitu.
6. Liels uzņēmumu skaits pēc to darbības veidiem ir zemnieku saimniecībām un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sfērām. Īpaši zemnieku saimniecību skaits ir pieaudzis pēc Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas nodrošināja ES atbalsta plašās iepsējas. Piemēram, 2004. gadā Latgales regionam piešķirto tiešo maksājumu atbalsta apjoms ir pieaudzis par 154% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 1997.-2008. gadā ir strauji palielinājies arī rūpniecības uzņēmumu skaits – gandrīz 2 reizes, tikpat daudz ir palielinājies viesnīcu un restorānu skaits. Būvniecības, operāciju ar nekustamo īpašumu, transporta, glabāšanas un sakaru uzņēmumu skaita pieaugums bija īpaši vērojams 2005.-2008. gadā, norisinoties Latvijas un līdz ar to arī tās reģionu ekonomiskai izaugsmei.
7. Latgales reģions, neskatoties uz uzņēmējdarbības attīstību un ekonomiski aktīvo uzņēmumu pieaugumu 1995.-2010. gadā, joprojām uzņēmējdarbības attīstībā atpaliek no pārējiem Latvijas reģioniem, kas ir saistīts ar nesakārtotāku infrastruktūru un līdz ar to arī mazāku investoru interesi un mazākām iespējām uzsākt biznesu nekā pārējos Latvijas reģionos.
…
