1. GULBENES VĒSTURE
Jau pirms 13. gadsimta teritorijā parādījās pirmie iedzīvotāji, kā pierādījums tam ir apzināto senkapu, pilskalnu un citu arheoloģisko pieminekļu skaits. Gulbenes muzejā glabājas akmens cirvji, katli un citi priekšmeti. Viens no šiem cirvjiem ir īpaši zīmīgs, jo tam ir izteiktas laivas forma, kas liecina par cirvja piederību baltu ciltīm, kas, kā zināms ienāca Latvijas teritorijā vismaz pirms 4 tūkstošiem gadu.
Pirmo reizi rakstos Gulbene minēta 1224. gadā. Tālavas dalīšanas līgumā, kad bīskapam Albertam un Zobenbrāļu ordenim sadalot Tālavas zemi, bīskapa tiesā tiek nosaukta Gulbana. Tā bija pilsnovada galvenā pils. Līdz ar to precīzi varam noteikt Gulbenes sākotnējo centru – pilskalns atradās Krustalīces ielokā uz pakalna, kuru nostiprināja.
Gulbenieši savos tīrumos audzēja rudzus, miežus, auzas, kviešus, linus, zirņus un griķus. Dažās zemnieku sētās tika turēti arī vērši, domājams, kā vilcējspēks dažādos lauku darbos, jo zirgu bija maz.
1340. gadā šajā pakalnā latgaļu koka pils vietā tika uzcelta Rīgas arhibīskapa mūra pils. Laika gaitā ap to izveidojās pilsētiņa. Gan pils, gan pilsētiņa tika nopostītas 1577. gadā Livonijas kara laikā. Pēc tam vairākus gadsimtus tagadējās pilsētas vietā bija tikai Gulbenes ( kopš 18.gs. – Vecgulbenes) muiža. Apdzīvots bija tikai muižas centrs. Iedzīvotāju koncentrācija un līdz ar to teritoriālās izmaiņas sākās tikai 20.gs. sākumā, kad Gulbenē tika iebūvēta pirmā dzelzceļa līnija (1903.g.). Sāka veidoties „otrais” tagadējās pilsētas centrs – ap dzelzceļu mezglu. Pēc otrās dzelzceļa līnijas izbūves (1916./ 1917.g.) iedzīvotāju skaits turpināja augt, sāka veidoties bieza apdzīvotas vietas struktūra.
1920. g. Vecgulbene ieguva miesta tiesības. Sāka veidoties pirmās ielas, tika būvētas jaunas, lielas, līdz tam Gulbenei neraksturīgas ēkas. Turpināja augt iedzīvotāju skaits. 1928. g. Miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības.
Pilsētai raksturīga apbūve ar ielu tīklu veidojās strauji un īpatnēji. Ielas un ēkas parādījās ne tikai muižas centrā un ap dzelzceļu, bet arī tagadējā pilsētas centrā. Centra apbūves struktūra faktiski nemainīga ir līdz pat mūsdienām. Gadu gaitā nākušas klāt jaunas ēkas, veidojušās jaunas ielas, paplašinājusies teritorija.
Ēkas tika izbūvētas sešdesmito gadu padomju tradīcijās (tipveida). Šajā laikā izstrādāts Gulbenes pilsētas attīstības ģenerālplāns. Tajā paredzēts, kur un kādas dzīvojamās ēkas, rūpniecības objektus, ielas un ceļus ierīkot. Sešdesmitajos, bet īpaši septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados plašumā vērsās daudzdzīvokļu māju celtniecība. Tās rezultāts ir divi lielākie tipveida apbūves dzīvojamie rajoni – Skolas ielas māju masīvs un Nākotnes ielas dzīvojamo māju masīvs, kas uzcelts bijušajā lidlaukā. Vēl līdz 1950. –to gadu sākumam Gulbenei bija gaisa satiksme ar Rīgu. Tur tika uzcelta arī jaunā pilsētas brīvdabas estrāde.
Iedzīvotāju skaits, salīdzinājumā ar 1930. – ietajiem gadiem (1930. gadā – 3,6 tūkst. iedzīvotāji), 1950. – tajos gados bija divkāršojies: 1959. gadā – 7,2 tūkst., savukārt 1976.gadā – 9,4 tūkst. Iedzīvotāji.
…
