Uzņēmējdarbība nav iespējama bez sākotnējiem resursiem, t.i. kapitāla, ražošanas resursiem un darbaspēka. Darbaspēks ir viens no svarīgākajiem ekonomiskajām kategorijām uzņēmējdarbībā.
Ar darbaspēku tieši saistīts tāds jēdziens kā darba samaksa jeb darba alga. Tā kā ražošanas izmaksās lielāko daļu sastāv darbaspēka izdevumi, uzņēmumu vadībai īpaša uzmanība jāpievērš darba apmaksas sistēmas organizēšanai un jāveic tās pastāvīga kontrole un uzlabošana. Pareizi organizētā darba apmaksas sistēma ir solis pie veiksmīgas uzņēmējdarbības.
Darba algai, kā vienam no darbaspēja motivēšanas līdzekļiem, ir ļoti liela nozīme un loma ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī sabiedrībā, jo tā ir Latvijas ģimeņu galvenais iztikas avots. Citiem vārdiem sakot, darba algai jāatlīdzina ne tikai paša darba ņēmēja darba spēju atjaunošanas izdevumi, bet arī ģimenes uzturēšanas un kvalifikācijas celšanas izmaksas.
Darbs ir darbaspēka patērēšanas process. Prece, ko var pirkt konkrētajā ražošanas resursu tirgū, var būt vai nu darbaspēks, vai arī darba rezultāts – ražojums, pakalpojums.
Par to, kas tiek pirkts un pārdots darbaspēku tirgū, zinātniekiem ir dažādi viedokļi. It kā loģisko tēzi, ka šī pērkamā prece ir darbaspēks, kas nav atdalāms no sava īpašnieka, bieži kritizē. Šī kritika tiek argumentēta ar to, ka uz laiku veidojoties verdzības attiecības, jo prece ir pats cilvēks. Līdz ar to tiek noraidīts uzskats, ka darba alga ir darbaspēka kā preces cena. Lai šo problēmu atrisinātu, tiek ieteikts atzinums, ka darba spējas tiek uz laiku iznomātas, proti, uz noteiktām stundām dienā, nedēļā, mēnesī. Šinī teorētiskajā variantā darba alga ir darbaspēka nomas alga.
Pastāv cits viedoklis, ka darba alga tiek raksturota kā maksa par pakalpojumu. No tā izriet, pirmkārt, ka darbaspēka tirgū pārdošanas un pirkšanas objekts ir pakalpojums, ko sniedz darbs, patērējot darbaspēku; otrkārt, darbaspēks ir šī pakalpojuma cena. Visprimitīvākā tēze, kas neprasa analītisku pieeju jautājumiem un nerisina problēmu, kas ir prece darbaspēka tirgū, vienkārši apgalvo, ka darba alga ir samaksa par darbu, par noteiktu veikumu vai konkrētu rezultātu.
Tomēr, neatkarīgi no dažādiem viedokļiem par darba algas ekonomisko saturu, darba algas būtība ir šāda: tā ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darba spējas. Šī ienākuma avots ir tā jaunrade, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā kā darbaspēka izmantošanas rezultāts. [3, 25. lpp.]
1.1.2. Darba algas līmeņa neteicošie faktori
Neatkarīgi no darba algas sociāli ekonomiskā satura koncepcijas darba algas līmenis ir atkarīgs no darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samēra.
Galvenie faktori, kas nosaka darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu norādīti 1.1. tabulā. [3, 26.-27. lpp.]…
