Nodokļi ir viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem valsts kopbudžetā, no kuriem tiek apmaksāti valsts politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm, t.i. uzturēšanas un kapitāliem izdevumiem (vispārējiem valdības dienestiem, iekšējai un ārējai aizsardzībai, izglītībai, sociālajai apdrošināšanai), kā arī investīcijām valsts tautsaimniecības attīstības prasošiem nozarēm, u.c. Gadu no gada nodokļu veidā kopbudžets saņem apmēram 80 procentu no ieņēmumiem. Otrkārt, nodokļi ir ļoti efektīvs instruments, kuru izmanto valsts makroekonomiskās situācijas ietekmēšanā ar fiskālas politikas pasākumiem. Piemēram, iekšzemes kopprodukta lielumu ietekmē nodokļu likmju izmaiņas: tās pazemināšana palielina patēriņa un investīciju apjomu, tātad kopumā pieprasījumu, bet paaugstināšana to attiecīgi pazemina.
Katrs nodokļa veids tiek iekasēts attiecīgajā valsts kopbudžeta izdevumu daļā. Un principā šās kopbudžeta daļas ir neatkarīgas. Tas nozīmē, ka ja kaut kādiem valsts kopbudžeta izdevumiem pietrūkst līdzekļu, tos nevar ņemt no citiem izdevumu budžetiem lai nesarežģītu valsts budžeta un nodokļu sistēmas funkcionēšana. Diemžēl mūsu valstī šāda veida situācijas laiku no laika rodas, kas ir saistīts ar sarežģītu valsts izdevumu prognozēšanu un samērā mazu rezerves budžetu, kas savukārt ir paredzēts šādu problēmu risināšanai.
Savukārt, ekonomikas ekspertu vidē pastāv viedoklis, ka nodokļu sistēmai nedrīkst izjaukt efektīvu resursu sadalīšanu valsts ekonomikā, un attīstītās sabiedrības apstākļos tirgus aktivitātes ir paorganizējošs process. Nepārdomātas rīcības dēļ var izveidoties dziļas krīzes. Tāpēc valsts nodokļu sistēmai jābūt ekonomiski efektīvai, vienkārši administrējamai un elastīgai, lai tā varētu ātri reaģēt uz valsts makroekonomisko apstākļu izmaiņām. Nodokļu sistēmai jābūt objektīvai un taisnīgai, t.i. nodokļiem ir jābūt lielākiem tiem nodokļu maksātājiem, kas vairāk izmanto valsts izdevumus, kas, respektīvi, ir finansēti no atbilstošiem nodokļu ieņēmumiem. Valsts uzdevums ir veidot vienkārši saprotamu un stabilu ilga laika posmā funkcionējušo nodokļu sistēmu, lai nodokļu maksātāji varētu pieņemt ilgtermiņa lēmumus un necenstos nemaksāt nodokļus, izmantojot fiktīvus paņēmienus.
Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir viena no mazākajām Eiropā. Tas kopā ar stabilu makroekonomisku situāciju var pievilkt ārvalstu investorus. Arī uz iekšzemes uzņēmumiem zema nodokļa likme dod iespēju ātrāk attīstīties, lai sasniegtu saražotas produkcijas konkurētspēju ar atbilstošiem ārvalstu produktiem. Varbūt šīs problēmas atrisinājums ir diferencētas nodokļa likmes, bet tajā gadījumā VID būs sarežģītāk administrēt šo nodokli, un būs pārkāpts viens no svarīgākiem nodokļu sistēmas efektīvas funkcionēšanas pamatprincipiem – taisnīgums. Neskatoties uz visām grūtībām ar kurām sastopas VID un pašvaldības iekasējot nodokļus, Latvijas Republikas tomēr samērojami efektīvi funkcionē, veidojot pamatu valsts politikas lēmumu īstenošanai.…
