Saskaņā ar Civillikuma 1401. pantu, saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Viena no visvairāk piemērotajām saistību tiesībām ir darījumu slēgšana starp divām vai vairākām personām gan juridiskām, gan fiziskām. Līgums ir viens no visvairāk izplatītajiem civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem. Uzņēmuma līguma mērķis ir konkrēta darba rezultāta radīšana un nodošana pasūtītājam, ko uzņēmējs veic kā lietpratējs vai eksperts. Šāds darba rezultāts var būt gan taustāms, gan netaustāms, piemēram, mājas krāsošana vai tīrīšana, vai zinātniska pētījuma uzrakstīšana, vai pasākuma noorganizēšana.
Tēma ir aktuāla, jo mūsdienās arvien vairāk ir izplatīta komercdarbība un attiecīgi arī līgumu slēgšana. Uzņēmuma līgums bieži tiek jaukts arī ar cita veida līgumiem un tāpēc rodas strīdi, par līguma neizpildi līdz galam vai nepienācīgu izpildi.
Darba mērķis ir vispārīgi raksturot uzņēmuma līgumu, uzsvērt tā īpatnības un kā arī izpētīt tā tiesiskā regulējuma problēmas.
Darba izstrādes procesā tiks izmantotas sekojošas pētniecības metodes:
Aprakstošā;
Analītiskā;
Salīdzinošā.
Autore ir izvirzījusi šādus darba uzdevumus:
Normatīvo aktu izpēti. Kā galveno normatīvo aktu izmantojot Latvijas Republikas Civillikumu.
Literatūras avotu izpēti. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri, Saistību tiesībās (1401. – 2400.p.), sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga: Mans īpašums, 1998.
Praksē iegūto dokumentu izpēti, uzņēmuma līgums.
Publicēto materiālu izpēti. Krivcovs E. „ Uzņēmuma līguma regulējuma problēmas”// Likums un tiesības, 2000, Nr.12.
Studiju kursā iegūto materiālu izpēti.
Problemātiskie jautājumi, kurus autore darbā pētīs:
Uzņēmuma līguma nošķiršana no cita veida līgumiem.
Tiesību normu regulējums, attiecībā uz uzņēmuma līguma jēdzienu.
Uzņēmēja un pasūtītāja pienākumi.
Līguma kā civiltiesību institūta pirmsākumi meklējami tālā senatnē. Tiesību vēstures pētnieku uzmanību visvairāk piesaista līgumu veidošanās un attīstība Senajā Romā, kaut gan nav izslēgta līgumu vēl agrāka pielietošana kādā citā pasaules daļā.
Kopš Senās Romas laikiem līguma jēdziena izpratne Eiropā nav sevišķi mainījusies. Termins contract (kontrakts, līgums) ir stabili iesakņojušies angļu valodā un cenšas iekarot vietu arī latviešu valodā, kas nebūt nav nepieciešams1
Juridisko terminu vārdnīcā vārds „ līgums” skaidrots kā vairāku personu vienošanās par kādas attiecības nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu; valsts un citu starptautisko tiesību subjektu savstarpējā vienošanās (divpusēja, daudzpusēja) par to attiecību veidošanu un regulēšanu noteiktu mērķu sasniegšanai; civiltiesībās – ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesības2. Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesību daļas 2212. panta pirmā daļa izskaidro uzņēmuma līguma būtiskākos elementus sekojoši: „Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.”…
