Uzņēmumu formas un atšķirības starp tām

2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums, kurš samazināja likumā noteiktās uzņēmumu formas.

Komerclikums paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus:

individuālais komersants(fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants),
personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība) un
kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežot atbildību un akciju sabiedrība).


Izvēloties komersanta veidu, personai vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, kāds komersanta veids tai būtu vispiemērotākais no juridiskā un saimnieciskā viedokļa.


Piemēram, ja jums ir nodoms dibināt banku, tad tā obligāti ir jādibina akciju sabiedrības formā.


Bet, ja jūs vēlaties nodarboties ar apavu labošanu, tad akciju sabiedrību dibināt nebūtu prātīgi, jo akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, ar minimālo pamatkapitāla lielumu 25 000 latu un vairāku pakāpju pārvaldes struktūru, kura vairāk piemērota lielu investīciju piesaistīšanai. Šādā gadījumā fiziskajai personai vienkāršāk un lētāk pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu.…