Nodoklis ir ar likumu noteikts obligātais maksājums valsts budžetā vai pašvaldības budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājums par valsts kapitāla vai tās daļas izmantošanu. [1., 13]
Nodoklis ir arī obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic firmas vai juridiskas personas, lai veidotu daļu no Valsts budžeta.
Kā arī, nodoklis ir ienākumu vai mantas daļa, ko valsts vai pašvaldība ņem noteiktos apmēros no savas valsts teritorijas iedzīvotājiem un saimniecībām, vispārīgo izdevumu segšanai. Tās tāpat ir naudas maksājums, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības pamata, un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi.
Šobrīd spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma balstās uz pēc 1995. gadā veiktās nodokļu reformas pieņemtajiem nodokļu likumiem, taču laika gaitā tie ir arī grozīti vai pat pieņemti no jauna.
1995. gadā nodokļu reforma tika īstenota, lai sasniegtu sekojošus mērķus:
1. nodrošinātu stabilus budžeta ienākumus, no kuriem varētu finansēt prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus un ierobežotu fiskālo deficītu;
2. Veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci un atsakoties gan no nepamatotām privilēģijām, gan no nepamatoti augstām nodokļu likmēm.
Pamatprincips uz ko tiek balstīta ienākumu nodokļu sistēma ir taisnīguma princips, kas izpaužas kā ienākuma nodokļa uzlikšana, pamatojoties uz nodokļu maksātāja maksātspēju.
Īstenojot vertikālo taisnīguma principu, nodokļa maksātājiem ar dažādu maksātspēju tiek uzliktas atšķirīgas nodokļu likmes – jo lielāka maksātspēja, jo proporcionāli lielāks nodoklis.
Saskaņa ar horizontālo taisnīguma principu – nodokļa maksātājiem ar vienādu maksātspēju tiek uzlikts vienāds nodoklis – visi indivīdi nosacīti vienādos apstākļos tiek aplikti ar vienādu nodokļu slogu.
Lielākajā daļa pasaules valstu tiek ievērots vertikālā taisnīguma princips, taču Latvijā pamatojas uz horizontālā taisnīguma principa. Respektīvi Latvijas iedzīvotāju ienākumi tiek aplikti ar nodokli proporcionāli, piemērojot visiem vienādu nodokļa likmi. Tieši tāpat ir ar uzņēmumu ienākumiem – visiem vienota nodokļu likme.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido kopā vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Kas nozīmē to, ka jebkura persona, kura gūst ienākumu mūsu valstī ir vai nu uzņēmuma vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja. Taču ir arī noteikts, ka nevar vienlaikus aplikt vienu un to pašu ienākumu ar abiem ienākuma nodokļiem.
