Ne vienmēr kredīta attiecības nosaka maksa par aizdevumu. Kredīta attiecības var rasties pašā līdzekļu aprites gaitā dažādos saimniecības posmos. Kredīta nepieciešamību rada starpība starp naudas izdevumiem ražošanas līdzekļu un priekšmetu iegādei un naudas ieņēmumiem par pārdoto produkciju vai pakalpojumiem. Rodas nepieciešamība pēc kredīta, lai nodrošinātu līdzekļu aprites pastāvīgumu. Bet līdzekļu aprites gaitā rodas arī uzkrājumi, kuri dotajā brīdī uzņēmumam vai fiziskām personām nav vajadzīgi. Tātad kredīts ļauj izdevīgi izmantot viena uzņēmuma brīvos līdzekļus citu uzņēmumu vajadzībām.
Ir pazīstams vairākas kredīta formas: komerciālais, bankas, patēriņa, valsts kredīta.
Komerciālo kredītu piešķir viena juridiska persona, piem., preču ražotājs, otrai juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, t.i., samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā termiņā.
Bankas kredītu piešķir bankas un citas kredītiestādes dažādiem kredīta ņēmējiem ( juridiskām un fiziskām personām).naudas formā. Bankas kredīti ir ļoti daudzveidīgi.
Patērētāju kredītu (nav saistīts ar uzņēmumu kreditēšanu) piešķir tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes iedzīvotājiem dažādu patēriņa preču iegādei uz nomaksu. Šīs kredīta var tikt piešķirts gan preču gan naudas formā. Patērētāju kredīta paveids ir kredīts dzīvokļu celtniecībai, mājas pirkšanai u.c.. Šim kredītam ir ilgtermiņa raksturs, un valsts dod atlaides iedzīvotājiem procentu maksājumos.
Valsts kredīts būtiski atšķiras no citām kredīta formām. Šinī gadījumā kredīta ņēmējs ir valsts, bet kreditoru lomā var būt kā kredītiestādes, tā arī jebkura juridiska persona, valsts iedzīvotājs, arī citu valstu juridiskās un fiziskās personas. Valsts kredītu ņem budžeta deficīta segšanai vai konkrētu investīciju programmas finansēšanai.
Valsts kredīta formas var būt dažādas: bankas kredītu saņemšana īstermiņa vērtspapīru emisija vērtspapīru tirgū, obligāciju, aizņēmuma obligāciju pārdošana plašam pircēju lokam u.c. formas.
…
