Eiropas Kopienas dibināšanas līguma1 (turpmāk tekstā - Līgums) 2.pantā2 nosaukti Kopienas pamatuzdevumi. Savukārt Līguma 3.pants paredz Kopienas darbību, lai sasniegtu mērķus, ko ietver minētie uzdevumi. Šī darbība paredz arī iekšēja tirgus izveidi, kurā visas dalībvalstis atcel šķēršļus brīvai preču, personu, pakalpojumu un kapitāla apritei (Līguma 3.panta 1.punkta c) apakšpunkts).
Pat pirms sākotnējā Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma pieņemšanas tā iespējamo normu attiecībā uz kustības brīvību mērķi tika plaši apspriesti. Preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprites brīvības tika iekļautas jau sākotnējā Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma 3.pantā, bet tika nostiprinātas Komisijas 1985.gada Baltajā grāmatā par iekšējā tirgus pilnveidošanu, kā arī iekļaujot norādi uz iekšējo tirgu Eiropas Kopienas līgumā līdz ar Vienotā Eiropas akta pieņemšanu.3
Darbā tiks tuvāk aplūkota pakalpojumu kustības brīvība un nodibināšanās brīvība kā viens no personu aprites brīvības elementiem. Tās uzskatāmas par pamatbrīvībām, ko nodrošina Līgums.4 Abas brīvības attiecināmas ne tikai uz fiziskām personām, bet arī uzņēmumiem5. To paredz Līguma 48.pants: "Tiesiskais statuss tiem uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts likumiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība (administrācija) vai galvenā darījumu vieta ir Kopienas teritorijā, [...] ir pielīdzināts to fizisko personu tiesiskajam statusam, kuras ir dalībvalsts pilsoņi. "Uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekti, izņemot bezpeļņas sabiedrības".
Uzmanība tiks vērsta uz uzņēmumu nodibināšanās brīvības un pakalpojumu kustības brīvības salīdzinājumu Kopienas tiesību ietvaros. Tiks aplūkots šo brīvību jēdzieniskais saturs attiecībā uz uzņēmumiem, to realizācija Kopienā, kā arī ierobežojumi brīvību izmantošanā.…
