1. PSIHOLOĢISKĀS UN PEDAGOĢISKĀS LITERATŪRAS ANALĪZE, BĒRNU UZTVERES ATTĪSTĪBA.
1.1 . Dažādu autoru atziņas par vizuālās māklas mācīšanu.
Uztvere (percepcija) ir bagātāka un sarežģītāka par sajūtām. Vizuāli mākslinieciskajā darbībā nepieciešama tēlainā uztvere.Tā ir izziņa, atpazīšana, vizuālo objektu tēlu gūšana apziņā pēc to pazīmēm kopumā, visu daļu kopsakarā.
Uztvere sniedz vizuālu informāciju par redzamām un darbībā attēlojamām objektu pazīmēm; tās ir lielums, forma, proporcijas, faktūra, gaismēna, frontālā, lineārā, krāsu perspektīva u.c.[..]
Tā sevišķi jāievēro mākslas valodas apguvē: sekmīgi ar mākslu var iepazīties nevis vārdos, bet galvenokārt vizuāli ar vārdisku skaidrojumu.
Uztverei ir ļoti daudzi redzes piesaistes objekti – kopumā daba, sociālā un darba vide, sadzīve, tehnika, māksla un kultūras parādības. (1.V.Hibnere.1998.46)
Mācību priekšmets vizuālā māksla vispārizglītojošā skolā ir vispārizglītojošs mācību priekšmets. Lieki būtu pierādīt, ka tā ir izglītības sistēmas bāzes modeļa komponente. Ar vizuālās mākslas mācību priekšmetu notiek izglītības sistēmas harmonizācija, jo tiek pastiprināti sekmēta jaunās paaudzes estētiskā audzināšana un radošas personības attīstība.
Vizuālās mākslas mācību saturā ietilpst iepazīšanās ar vizuālo mākslu un šādi galvenie praktiskās radošās darbības veidi: tēlotājdarbība, ornamentāla un dekoratīva darbība, kā arī konstruktīvā darbība ar papīru (papīrdizains).[..]
Vairāku vizuālo darbību kopsakarība ne tikai dažādo un bagātina bērna vizuālo darbību, bet sekmē vizuālā tēla integrēšanās izpratni, un šoreiz galvenais ieguvējs ir zīmējums. Kompozīcija īpaši netiek izdalīta, jo tā ir loģisks vizuāli radošās darbības elemets.
Mācību procesam jāiziet ārpus skolas sienām, lai nodrošinātu saskarsmi ar materiālās un garīgās dzīves jomām – dabas, ikdienas sadzīves, sociālās dzīves un mākslas [1, 125] – šāda veida dizaina, plakāta, reklāmas, emblēmas, logo u.c., lai plašā vizuālā informācija sekmētu tradīciju izpratni un to pēctecību, lai informācija izietu caur Es apziņu un sekmīgi transformētos bērna/skolēna radošajā darbībā. Tā indivīda attīstība var virzīties no tehnokrātiskās kultūras uz garīguma, mākslas kultūru. Māksla palīdz sevi apzināt visumā un visumu sevī.
…
