Dr. Deivida Likena veiktajā pētījumā atklājās, ka aptuveni 50 procenti no laimes sajūtas (iestatījuma) ir iedzimtība jeb gēni, bet otri 50 procenti (iejūtas, uzskati un domas) nosaka audzināšana un vide, kurā indivīds dzīvo. Tāpēc ikvienam laime jāmeklē pašam sevī. Jāmācās justies laimīgam pašiem savā sirdī. Jāmācās novērtēt to, kas ir, gūt gandarījumu par to, kas ir jau paveikts, sasniegts un jau iegūts. Laimes sajūta katram ir subjektīva. Saprotot, ka lielo mērķu uzstādīšana mani darīs laimīgu kaut kad nākotnē, mācos to iedzīvināt mazajās lietās. Laime ir daudzās mazās, brīnišķīgās, ikdienišķās nodarbēs. Mācos laimīga būt šodien.
4.
Laimes formula ir vienkārša – būt šeit un tagad
Nerakņāties pagātnē un pārlieku neaizrauties ar nākotnes modelēšanu. Būt atbildīgam par saviem lēmumiem, dzīvot savu dzīvi, realizēt savus mērķus. Laime ir visā, ko mums sniedz dzīve. „Laime tā nav izplānota rīcība – darīt to, ko sirds vēlas, un pēc tam just gandarījumu – arī tā ir laime”. „Tepat vien, uz šīs zemes, mitinās mūsu laime”. (Māris Rozenšteins).
Laimei nav vakardienas, tai nav arī rītdienas, laime ir acumirklis, kurš dažreiz paliek atmiņā uz mūžu. „Skaistā dzīve, es sajūtu tevi”.(Rudolfs Blaumanis).
Liela nozīme ir tam, kāda cilvēkam ir ģimenes dzīve. Ne velti kāds
slavens rakstnieks savulaik teicis, ka visas laimīgās ģimenes līdzinās cita citai. Laime ir – kad mīli un esi mīlēts, kad dari sirdij tīkamu darbu, kad dvēsele ir mierīga, ir apkārt harmonija, kompromiss starp jūtām un saprātu, kad esmu atradis savu vietu dzīvē, kad pastāv apmierinātība ar dzīvi. Pateicos liktenim par to, ka manā dzīvē patlaban tā arī notiek – pirms mēneša man piedzima meita – vai tad tā nav LAIME ?!