Informācijas iegūšanā uzziņu dokumenti ir kā viens no daudzajiem informācijas resursu veidiem. Mūsdienās uzziņu informācijas avoti tiek pielīdzināti uzziņu līdzekļiem, jo tie tiek lietoti kā līdzekļi uzziņu pakalpojumu sniegšanā, gan tradicionālā, gan elektroniskā veidā. Uzziņu dokumenti ir mainīgi gan saturiskajā, gan fiziskajā formā, līdz ar to mainās un paplašinās to jēdziena būtība. Šie dokumenti liecina par katras valsts attīstību. Uzziņu dokumenti ir kā universāli laika liecinieki, jo ietver zināšanas no pirmajiem apzinātajiem laikiem līdz pat šim brīdim. Tie aptver visas cilvēkam zināmās sfēras, sākot no dažādām zinātnes nozarēm (fizika, astronomija u.c.) un beidzot ar praktisko darbību (puķkopība, makšķerēšana u.c.). Uzziņu dokumentu attīstība ir cieši saistīta ar visas zinātnes informācijas sistēmas attīstību, kam mūsdienās visā pasaulē pievērš lielu uzmanību.
Uzziņu dokumenti ir kā pamatbāze informācijas iegūšanas procesā – jēdziena izpratne, faktu noskaidrošana, terminu tulkošana, personas biogrāfiskie dati utt. Uzziņu dokumentos atrastā informācija ļauj tālāk meklēt avotus, pētīt tematu un risināt problēmu.
Jēdziena attīstība
Starptautiskajā terminoloģijā: vārdnīcās, enciklopēdijās, standartos tiek lietots jēdziens “uzziņu grāmata” vai “uzziņu izdevums” (reference work, reference book, reference edition), jo līdz šim izdevumu plašāk izmantojamā forma bija grāmata, līdz ar to arī termina skaidrojumi ir atbilstoši. Piemēram, “Compton’s encyclopedia” jēdzienu “uzziņu grāmatas” skaidro kā “grāmatas, kuras tiek speciāli sarakstītas, lai operatīvi iegūtu konkrētu informāciju vai atbildes uz jautājumiem, sauc par uzziņu grāmatām” [27, 122.lpp.]. Arī vienā no tiešsaistes datorvārdnīcām uzziņu grāmata ir definēta kā grāmata, kuru var izmantot autoritatīvu (authority) faktu iegūšanai [60]. Savukārt jēdziens “grāmata” vienā no Latvijā izdotajiem standartiem definēts kā “neperiodisks iespiests dokuments kodeksa formā” [8, 6.lpp.].
90.gadu Latvijas Republikas standartā “Izdevējpodukcijas un izlaides ziņas (termini un definīcijas)” jēdziens tiek sašaurināts un lieto terminu “uzziņu izdevums – izdevums, kur zinātniska vai lietišķa informācija sakopota ātri uzmeklējamā veidā” [13, 10.lpp]. Šajā jēdziena skaidrojumā uzsvars ir likts uz informācijas raksturu un izmantošanas nolūku. Aktuāls ir katra uzziņu dokumenta veida skaidrojums un raksturojums, jo standartā ir iekļauti uzziņu dokumentu veidi – diemžēl tikai trīs – enciklopēdija, vārdnīca, rokasgrāmata. Arī Krievijā adaptētajā standartā tiek definēts “uzziņu izdevums (reference edition) – izdevums, kas satur īsas zinātniska vai praktiska satura ziņas, sakārtotas viegli atrodamā veidā; nav paredzēts pastāvīgai lasīšanai” [45., 273.lpp.].
…
