Vācija ir valsts Viduseiropā. Tā robežojas ar Poliju, Čehiju, Šveici, Franciju, Austriju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi, Dāniju. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra. Baltijas jūras krasta līnija ļoti izrobota, stāvkrasts mijas ar lēzenu pludmali kāpu aizsegā. Lielākie līči: Mēklenburgas, Greifsvaldes, Oderas līcis; daudz pussalu, salu. Baltijas jūrā VFR pieder Fēmarna, Ziemeļjūrā- Frīzu salas un Helgolande. Piekrastē iespiežas Ķīles, Lībekas un Helgolandes līcis, kā arī Elbas, Vēzeres un Emsas grīvlīcis. Ziemeļjūras piekraste vietām zem jūras līmeņa, aizsargāta dambjiem, ar auglīgām māršām. Lielu daļu VDR aizņem Ziemeļvācijas zemiene ar ledāja un tā kušanas ūdeņu veidotu reljefu. DR daļu aizņem vidēji augstu upju saposmoti kalni: Harcs, Rūdu kalnu Z nogāze. Kalnainajā daļā ir galvenie VDR alpīnistu un tūristu centri.[1;740;743]
VDR Z daļā prekembrija un paleozoja pamatiežus klāj 5 km. Bieza nogulumu kārta samērā horizontālos slāņos, virspusē atsedzas neogēna smiltis un māli, ledāja un tā kušanas ūdeņu materiāls. Izplatīta sāls tektonika. VDR Z un ZR daļā jūras klimats, citur pārejas klimats. VFR ir gan kurināmie izrakteņi, gan sāļi, gan rūdas izrakteņi. VFR atrodas mērenā klimata joslā: Z daļa jūras klimats, uz D pāriet mēreni kontinentālā klimatā. Izplatītas meža brūnās un podzolētās augsnes. Z un ZR arī purva augsnes.[1;740;743]
VDR iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir viendabīgs- 99% ir vācieši; minoritāte- sorbi. Iedzīvotāju skaits līdz 1980 gadam samazinājās; VDR iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir viens no zemākajiem Eiropā un pasaulē. Līdz 1970 valstī bija spēcīga iekšējā migrācija, ko veicināja arī aktīvi urbanizācijas procesi.[2;56]
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 8 miljoni(1983); no tiem rūpniecībā un celtniecībā nodarbināti 50.6%, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 10.4%, tirzniecībā un sagādē 10.5%, neražojošajā sfērā 20.1%, pilsētās 76.6% iedzīvotāju.[2;56]
VFR iedzīvotāji- 90% vācieši, Z daļā dzīvo nedaudz dāņu, frīzu un holandiešu. 7% VFR iedzīvotāju- ārzemnieki, no tiem 33% turki, 13.5% dienvidslāvi, 12.5% itāļi. VFR ir viena no visblīvāk apdzīvotajām Eiropas valstīm- 248 cilv.km². Notiek iedzīvotāju migrācija uz mazāk apdzīvoto Lejassaksiju, Šlēsvigu- Holšteinu. 1984 gadā bija 27.6 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Nodarbinātie 24.4 miljoni, no tiem rūpniecībā- 37.8%, lauksaimniecībā- 5.3%, celtniecībā- 6.4%, 2.15 mlj. Bezdarbnieku(1985). Augstākais urbanizācijas līmenis pasaulē- pilsētās 94% iedzīvotāju.[2;59]
…
