Vācija ir industriāla valsts, zeme ar apgabaliem, kur rūpniecība un cilvēki atrodas sablīvēti cieši vien otram blakus, ar neskaitāmām lielām un vidēji lielām pilsētām. Mazāka par Franciju, taču pēc iedzīvotāju skaita tā ir otra lielākā valsts Eiropā pēc Krievijas. Tas nebūt nenozīmē, ka šeit valdītu vienīgi drudžaina dzīve, kūpoši skursteņi, trokšņainas fabrikas un maģistrāles ar ļoti dzīvu satiksmi. Protams, bieži vien skatienu dabā nomāc kādas augstsprieguma elektrolīnijas vadu savijums, taču no otras puses – tas kalpo tam, lai pat visnomaļākajā zemes stūrī būtu elektrība. Daudzām vietām Vācijā ir raksturīgs miers, nolaideniem uzkalniem piebārstītas ainavas, romantiski upju krasti un galvenokārt meži. Lielpilsētu neskaitāmās skatuves, koncertzāles un muzeji liecina par ļoti rosīgu un bagātu kultūras dzīvi, taču arī pavisam nelielas apdzīvotas vietas spēj ar daudz ko pārsteigt.
No jūras līdz Augstkalnei
Vācijas ainavas ir ļoti daudzveidīgas. Ziemeļos pārsvarā ir krastu līnijas, ezeriem bagāti apgabali, siliem apauguši apvidi, uzkalnu rindas un zemienes. Kalnu grēdas un augstkalnu ainavas (Harca kalni, Rūdu kalni, Franku un Švābu Alba, Vēzeres un Rēna kalnāji, Elbes smilšakmens kalnu grēda), kā arī lieli mežu rajoni (Švarcvalde, Spesarts, Bavārijas mežs), atrodas vidus- un Dienvidvācijā. Vienīgie augstākie kalni, ar gandrīz 3000m augsto virsotni ,,Cūgšpici”, ir Alpi Dienvidos.…
