Ievads
Vācija atrodas Eiropas centrā starp Ziemeļjūru, Baltijas jūru un Alpiem. Tā aizņem 360 000 km2 lielu platību. Austrumos Vācija austrumos robežojas ar Poliju un Čehiju, dienvidos- ar Austriju un Šveici, rietumos- ar Franciju, Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi, bet ziemeļos- ar Dāniju. Vācijas galvaspilsēta ir Berlīne, bet lielākā upe ir Reina. Vācijā dzīvo vairāk nekā 81 miljons cilvēku.
Vācijas Federālā Republika sastāv no 16 federālajām valstīm. Vismazākā no tām ir Brēmene. Tajā dzīvo apmēram 700 000 cilvēku. Savukārt Ziemeļreina- Vestfālene ar 18 miljoniem iedzīvotāju ir īpaši blīvi apdzīvota Vācijas daļa. Vislielākā no federālajām zemēm ir Bavārija, kas aizņem 70 531 km2 plašu teritoriju. Berlīne, Brēmene un Hamburga ir pašpārvaldes pilsētas- federālās zemes.
Vācija lepojas ar izcilu transporta sistēmu. 14 starptautiskās lidostas nodrošina sakarus ar visām pasaules daļām, no nodokļiem brīvo autoceļu tīkls nodrošina vieglu un ātru ceļošanu ar automašīnām, bet starp Vācijas lielākajām pilsētām kursē moderni ātrgaitas vilcieni.
80,6 miljoniem vāciešu ir liela nozīme Eiropas ekonomikā, iedzīvotāju dzīvesveidā un tradīcijās. Vācija ir bagāta ar auglīgu zemi, tajā ir visražīgākās saimniecības pasaulē. No Ziemeļjūras un Baltijas jūras smilšainajiem krastiem un salām tās reljefs pamazām paaugstinās dienvidu virzienā. Ziemeļu daļā pārsvarā ir līdzenumi, bet dienvidos ir mežaini kalni un Alpu grēdas. Vēsais, lietainais laiks ir labvēlīgs lauksaimniecībai. Fermās audzē liellopus un ražo piena produktus, graudus, kartupeļus, cukurbietes, augļus un dārzeņus. Vairums cilvēku tomēr dzīvo pilsētās vai arī to tuvumā, kur koncentrēta Vācijas rūpniecība.
Eiropas kartē Vācija ir ceturtā lielākā valsts.
-4-
No augstajiem Alpiem dienvidos, no Bavārijas līdzenumiem un pakalniem centrālajā Vācijā, līdz Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastei ir izkaisīti nelieli ciematiņi un pasakainas pilsētas ar lieliskiem vēsturiskiem centriem, viduslaiku ēkām, pilīm un
gotiskā stila baznīcām. Katrai Vācijas pilsētai ir savs unikāls raksturs. Katrā Vācijas pilsētā var redzēt ne tikai dažādus celtniecības stilus un mākslas objektus, bet arī īpašu dzīvesveidu. Vietējās tradīcijas un mentalitāte ir izteiktas visur: mākslā, arhitektūrā, nakts dzīvē, veikalos, kafejnīcās, restorānos un šīs burvīgās zemes iedzīvotāju dzīvesveidā.
Ģeogrāfiskais klimats: Vācija atrodas kalnainā Viduseiropas zemienē. Vācijai pieder Austrumfrīzu salas un daļa Ziemeļfrīzu salu Ziemeļjūrā. Baltijas jūrā pieder Rīgenas, Fēmarnas un daļa Ūzedomas salas. Valsts dienvidos stiepjas Alpu kalni ar valsts visaugstāko virsotni Cūgšpici 2962 m virs jūras līmeņa.
Platība: 357 021 km2
Valsts iekārta: parlamentāra federatīva republika
Galvaspilsēta: Berlīne
Iedzīvotāju skaits: 82 441 000
Lielākās pilsētas: Frankfurte pie Mainas, Hamburga, Minhene, Manheima, Štutgarte, Nirnberga, Ķelne, Diseldorfa, Dortmunde, Bonna.
Oficiālā valoda: vācu
Reliģija: protestanti (38%), katoļi (34%), musulmaņi
Klimats: klimats ir mērens. Ziemeļos valdošais piejūras, bet pārējā teritorijā kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ir no -3oC līdz +2oC. Vidējā jūlija temperatūra ir no +16oC līdz +20oC. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 710 mm gadā ziemeļos līdz 2000 mm gadā dienvidos. Nokrišņu visvairāk ir rudens un ziemas periodos.
Naudas vienība: Eiro, 1 Eiro = 100 centi
-5-
Vācijas vēsture
Vācija ir kulturālo un reliģisko kontrastu zeme. Reģionālās atšķirības kultūrā, valodā un tradīcijās izskaidrojamas ar Vācijas vēsturisko sadrumstalotību daudzās mazās valstiņās. Vācijas apvienošana tika pabeigta 1872. gadā ar impērijas pasludināšanu. Līdz 1990. gadam atšķirības vāciešu dzīvesveidā un uztverē turpināja saasināt divas pretējas sociālās sistēmas- kapitālisms un komunisms.
…
