Vācijas Republika atrodas Eiropas vidusdaļā, un tās galvaspilsēta ir Berlīne. Tai ir 9 kaimiņvalstis: Dānija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Francija, Šveice, Austrija, Čehijas Republika un Polija. Kopš atkalapvienošanās 1990.gadā Vācija ir ieņēmusi centrālo vietu Eiropā.
Vācija ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā un ekonomiski spēcīgākā Rietumeiropas valsts. Daudzējādā ziņā tā ir arī tipiska Rietumeiropas valsts – ar Eiropai raksturīgu saimniecības struktūru, demokrātisku valsts iekārtu, augstu iedzīvotāju dzīves līmeni, ilgu un sarežģītu vēsturi.
Vācijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, kas vienmēr veicinājis šīs teritorijas saimniecisko attīstību.
Par vienotu centralizētu valsti Vācija kļuva tikai 19. gadsimtā, pirms tam tās teritorijā bija vairāki desmiti mazu feodālu valstiņu, no kurām 18. gadsimtā bija Prūsijas karaliste. Iekšējā politiskā sadrumstalotība tomēr nekavēja vācu nācijas veidošanos, kultūras attīstību un ekonomisko nostiprināšanos. 20. gadsimtā Vācija kļuva par valsti ar augsti attīstītu ekonomiku. Pēc rūpniecības kopapjoma tā tagad ir 3. valsts (aiz ASV un Japānas) pasaulē. Lielas izmaiņas valsts sociāli ekonomiskajā un politiskajā attīstībā radīja Pirmais un Otrais pasaules karš. 1871. gadā izveidotā centralizētā Vācijas valsts 1949. gadā tika sadalīta divās valstī ar dažādu sociālekonomisko iekārtu, politisko un ekonomisko orientāciju. Vienota Vācija tika atjaunota 1990. gada 3. oktobrī, kad bijusī VDR, sagrūstot sociālistisko valstu sistēmai, iekļāvās VFR sastāvā.
Vācijā dzīvo 81,2 miljoni cilvēku, 225 cilvēki uz km2. Vācija tiek uzskatīta par vienu no visbiezāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Berlīnē dzīvo 3,4 miljoni cilvēki. Vācijā dzīvo 6,9 miljoni cittautieši. 1,85 miljons ir turki, kas veido vislielāko ārzemnieku grupu. Tad nāk itāļi, grieķi, poļi, austrieši, rumāņi un spāņi. Valsts valoda ir vācu, taču ir daudz dialektu, tāpēc vietām ir iespējams, ka cits citu nesaprot.…
