Vācijas apvienošanās kā ģeopolitiskā telpa

Secinājumi
Berlīnes mūris kļuva par „dzelzs aizkara” ģeopolitisko simbolu starp kapitālistiskiem Rietumiem un sociālistiskiem Austrumiem. Berlīnes mūra krišanai bija ne tikai politiskā, ģeogrāfiskā, sociālā un ekonomiskā sekas, bet arī reliģiskā nozīme.
Aptuveni 65 gadu laikā pēc kara beigām kopā ar Vācijas sadalīšanos tika pārvarēta arī Eiropas sadalīšanās. Pieauga vienotas Vācijas atbildība. Vācijas politika ir, pirmkārt, miera politika. Tās mērķis ir veicināt valstu tuvināšanos, stiprināt starptautiskās un nacionālās organizācijas.
Būdama viena no lielākajām rūpnieciskajām un komerciālajām valstīm ar labiem sakariem visā pasaulē, tā arī nevar iztikt bez stabili funkcionējošas pasaules ekonomikas sistēmas. Tās politika ir vērsta uz līdzsvara izveidošanu uz konstruktīva dialoga pamata starp ziemeļiem un dienvidiem, starp rūpnieciski attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Šo mērķis tā plāno sasniegt, pirmkārt, ANO un tās iestāžu ietvaros.
Sakarā ar ekonomisko un izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu Eiropas centrā, Vācija ir viena no dinamiskāk attīstītajām Eiropas valstīm, kas ļauj ieņemt nozīmīgu vietu Eiropas Kopienā. Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā tiek novērota Vācijas izspiešana ar jaunajām rūpnieciski attīstītajām Dienvidaustrumu Āzijas valstīm un Japānu, visticamāk 21. gadsimtā Vācija saglabās tās vadošo pozīciju globālajā tirgū, kā atzīts kvalitatīvo preču piegādātāja.
…