Mūsdienu sabiedrībā nodarbinātībai ir fundamentāla nozīme, kas nodrošina izdzīvošanu, kā arī ir kā pamats gan paša dzīves vadīšanai, gan arī pašizteikšanai. 2002.gadā, neskatoties uz apvērsumu, ar kuru vajadzēja cīnīties Austrumvācijas darbaspēka tirgū, darbā pieņemto cilvēku skaits bija palielinājies gandrīz par diviem miljoniem līdz 38.7 miljoniem. Tajā pat laikā, tomēr apmēram četri miljoni bija bez darba. Jau ieviestās reformas un tālākās strukturālās reformas ir domātas, lai sasniegtu ilgstošā bezdarba samazināšanos. [1]
Vairāk kā divas trešdaļas no nodarbinātiem strādāja apkalpojošā sektorā, figūra, kas ir būtiski augusi pēdējo dažu gadu laikā. Un otrādi, cilvēku skaits, kuri ir strādājuši rūpniecībā, ir samazinājies gandrīz no 30 procentiem 1991.gadā uz 20,8 procentiem esošajā laikā. Nenoliedzami, vairums no tiem, kam bija izdevīgs darbs, proti, 34.1 miljons, strādāja kādam citam, veseli četri miljoni bija pašnodarbināti. [1]
Vācijai ir ļoti zems jauniešu bezdarbs starptautiskajā salīdzinājumā, dēļ relatīvi efektīvās skola-darbs pārejas. Tomēr, pārliekās prasības pēc stažēšanās pēdējos gados ir novedis pie nopietnām bažām par jauniešu bezdarba celšanos. Ieguldījuma un subsīdiju plāns tika paredzēts, kā iespējamais līdzeklis, lai pa reizei palielinātu apmācāmo skaitu, kā papildus prasību. Tādi plāni varētu palielināt bezalgas darbaspēka izmaksas, kuras jau tā ir augstas, tāpēc tika meklēti alternatīvi līdzekļi, lai pievērstos tirgus neatbilstībai starp pieprasījumu un piedāvājumu nekavējoties, novedot pie brīvprātīgas industrijas vienošanās, lai sagādātu papildus 30 000 apmācāmo vietas. Šos mērus vajadzētu atbalstīt, ņemot vērā daudz augstāku pakāpi elastīguma maksas par apmācāmajiem un samazinot apmācības izmaksas uzņēmumiem. Turklāt, pūles vajadzētu turpināt, lai modernizētu apmācību prasības un uzlabotu mācekļa stāvokļa pievilcību, palielinot apmācību perioda elastību.[1]
2001.gadā nodarbinātie cilvēki vecumā no 25-54 gadiem ir gandrīz 90%, bet cilvēki vecumā no 55-64 gadiem ir tikai apmēram 43%, kas ir uz pusi mazāk, nekā cilvēku grupai no 25-54 gadiem. Tajā pat laikā var novērot, ka Vācijā nav arī tas mazākais nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar citām valstīm. [1]
1. Vispārīgas ziņas
Vācija atrodas Centrāleiropā, pēc dabas kompleksu atšķirībām, un Rietumeiropā pēc vēsturiskās attīstības un sociāli ekonomiskā stāvokļa. Vācija atrodas starp Nīderlandi un Poliju, dienvidos no Dānijas. Tā robežo Baltijas jūru un Ziemeļjūru, kā arī tādas valstis kā Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju un Šveici. Vācijai pieder Austrumfrīžu salas un daļa Ziemeļfrīžu salu Ziemeļjūrā, un Rīgenas sala un daļa Ūzedomas salas Baltijas jūrā.[1]
Vācijas platība ir 357021 km2, salīdzinoši tā ir apmēram 5 reizes lielāka par Latviju, un ir mazāka tikai par Spāniju un Franciju Eiropā.…
