Vācijas impērija 1871.-1918.gadā. Vērtējums literatūrā

Kā dažādi autori atspoguļo I. Pasaules kara izcelšanos? Kurš pie tā vainīgs? Viennozīmīgu atbildi, protams, sniegt ir grūti. Amerikāņu diplomāts H. Kisindžers atzīmē, ka ir grūti izcelt kādu atsevišķu valsti. Visas valstis ir ieguldījušas savu darbu, lai izceltos šis globālais karš. Un šo postu bija veicinājušas visas Eiropas varenākās valstis. Tomēr tiek arī atzīmēts, ka vislielākā atbildība kara izraisīšanā ir jāuzņemas tieši Vācijai un arī Krievijai. Par vienu no iemesliem šādai Vācijas rīcībai viņš min to, ka ilgu laiku tā ir bijusi karu upuris, tādēļ tagad apvienotā Vācija centīšoties to vairs nepieļaut. Viņaprāt, šajās nelaimēs vainojama līderu vēlēšanās īstenot agresīvu ārpolitiku. Mērenība pēc Bismarka esot bijusi tā īpašība, kuras viņiem pietrūcis visvairāk. Kā vēl viens Vācijas īstenotās politikas negatīvais aspekts tiek minēts tas, ka Bismarks nebija būvējis valsti uz nacionālās valsts principiem. Vācijas valstiskumam nebija vienojoša filozofiska pamata.
Valsts bijusi apsēsta ar militāro gatavību, jo tās līderi vienmēr jutušies nedaudz apdraudēti. Tiek uzsvērts, ka Vācijas tieksme pēc drošības īstenībā vairoja tās nedrošību. Visi valsts politiķi, kas atradās pie varas pēc Bismarka, izrādīja nejutīgumu pret citu valstu noskaņojumu. Viņi bija agresīvi, taču tajā pašā laikā Vācija tika novesta izolācijā, bet pēc tam tika ierauta karā.…