Vācijas kara reparācijas

Pirmā pasaules kara zaudējumi būtiski ietekmēja ekonomiku visiem pasaules valstīm. Pirmais Pasaules karš beidzās neveiksmīgi Vācijai un tās sabiedrotajiem, kuriem neizdevās pārdalīt pasauli.
Karadarbība bija beigusies jau 1918. gada novembrī, bet joprojām nebija skaidrības, kāda izskatīsies pēckara Eiropa. Lai nospraustu jaunās valstu robežas, vienotos par teritoriālajiem ieguvumiem un zaudējumiem, kā arī nostiprinātu tos atbilstoši starptautiskajām juridiskajām normām, 1919. gada jūnijā sākās Parīzes miera konference.
Saskaņā ar Versaļas miera līgumu Vācijai bija jāatdod daļa tās teritoriju Francijai (ar akmeņoglēm un dzelzsrūdu bagātie apgabali Elzasa un Lotringa), Dānijai (Šlēzvigas apgabala ziemeļdaļa) un Čehoslovākijai (daļa Augšsilēzijas). Dažus Vācijas apgabalus ieguva arī Beļģija. Vācijai atņēma arī visas tās kolonijas, kuras savā starpā sadalīja Anglija, Francija, Beļģija un Japāna.
Tomēr vissmagākā Versaļas līguma nasta bija reparācijas. To summa Versaļas miera līgumā gan skaidri netika minēta. Vēlāk tā tika noteikta uz 31 miljardiem ASV dolāru.

Darba mērķis – pētīt Vācijas Pirmā Pasaules kara reparācijas izmaksas gaitu.
Darba uzdevumi:
1.Pētīt literatūru par Vācijas Pirmā Pasaules kara reparācijām
2.Analizēt kara reparāciju gaitu
3.Noskaidrot, kā reparācijas ietekmēja ekonomisko situāciju.…