Vācu mācītāji kā pedagoģiskās domas attīstīb... / ID: 526318

Особые предложения 2 Открыть

4,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:526318

Автор: ralfs (1)

Оценка:

Опубликованно: 10.11.2003.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 4 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	4
1.	G.Manceļa darbības atspoguļojums	6
1.1.	ieguldījums latviešu valodniecībā	6
1.2.	uzskati par morāli, sadzīvi, audzināšanu	8
1.3.	rindas par audzināšanu no Manceļa “Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums”;1654	8
2.	K.Fīrekera dzīves gājuma un darbības apskats	9
2.1.	Ādolfijs – Fīrekera dziesmu izplatītājs Kurzemē	10
2.2.	garīgās dziesmiņas – mācību līdzeklis latviešu zemniekiem	10
3.	E.Glika dzīves un darbības atspoguļojums	11
3.1.	pirmo skolotāju sagatavotājs no zemnieku vidus	12
3.2.	latviešu ābeces sastādītājs un mācību metožu uzlabotājs	13
3.3.	Bībeles tulkotājs latviešu un krievu valodās	13
3.4.	E.Glika darbība Maskavā	14
4.	Nobeigums	15
5.	Izmantotā literatūra un avoti	16

Фрагмент работы

Lai labāk varētu izprast pedagoģisko domu Latvijā 17. gadsimtā ir mazliet jāpalūkojas atpakaļ vēsturē, tā laika aktualitātēs un dzīves norisēs. 17, gadsimtā bija zudusi Latvijas reģionu politiskā vienotība. Valstiskā norobežošanās lielā mērā vērojama arī literatūras un pedagoģiskās domas attīstības procesos. Tas īpaši sakāms par Latgali, kuru divus gadsimtus (līdz 1772. g.) pārvaldīja katoliskā Polija, savukārt pēc pievienošanas Krievijai tautas uzticība katoļticībai glāba Latgali no rusifikācijas.
Turpretim Kurzemes - Zemgales hercogiste, kas 17. g.s. pieredzēja īpašu pacēlumu, atstājusi paliekošu nozīmi arī latviešu literatūras attīstībā, valodas normēšanā un pedagoģiskās domas virzībā.(G. Mancelis, K. Firckers, H, Ādolfijs u. c.).
Vidzeme pēc Altmarkas pamiera (1629) tika oficiāli atzīta par Zviedrijas īpašumu, taču vairāku apsvērumu dēļ tomēr nekļuva par jaunu Zviedrijas apgabalu, bet saglabāja relatīvu neatkarību. Nākamais kara vilnis (1654—1660) atstāja kaujās nopostītu un arī mērī izmirušu zemi. Vairāk nekā puse visu zviedru Vidzemes zemnieku sētu palika tukšas. Tik ārkārtīgi sarukušais iedzīvotāju skaits sekmēja arvien lielāku zemnieku piesaistīšanu muižu zemei. Tomēr zviedru valdība vairāk nekā vietējā muižniecība aizstāvēja zemniecības intereses.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −4,98 €