Vācu ordeņa (Livonijas zara) statūti un pienākumi, to ievērošana un izpilde

Nobeigums
Kāpēc tad ordeņbrāļi ar tik cēlu mērķi (izplatīt kristīgo ticību pagānu starp pagāniem) novērsās no statūtiem un vairs nepildīja savus pienākumus?
Atbildot uz šo jautājumu var izvirzīt pirmo pieņēmumu: ordeņbrāļi sākotnēji pildīja savu uzdevumu un ievēroja statūtus, lai pāvests redzētu, ka viņi Livonijā ir vajadzīgi, bet, kad Ordenis Livonijā ieguva saimniecisko varenību (to nodrošināja laba pārvaldes sistēma, iedzīvotāju pieplūdums un augošā ārējā tirdzniecība), lielus teritoriālus ieguvumus (Ziemeļigaunijas iegūšana 1346.g., Žemaitijas īslaicīga pievienošana ordeņa īpašumiem 1398.g. līguma rezultātā ar Lietuvas valdnieku Vitautu), bagātības un, pats galvenais, ietekmi, tad tam vairs nebija svarīgi pakļauties pārējiem Livonijas spēkiem – bīskapam, Rīgas pilsētai, kā arī Vācijas ķeizaram un pāvestam – un to noteiktajiem statūtiem. Tātad, ordeņbrāļi sāka neievērot statūtus savas pieaugošās ietekmes dēļ.
Mans otrs pieņēmums izrietēja no sekojoša apgalvojuma: “Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki samērā bieži pārkāpa šķīstības, nabadzības un paklausības solījumus, kurus lielo ordeņu – Templiešu, Joanītu un Vācu – ordeņa brāļi ievēroja ļoti stingri.” Bet tā kā pēc kaujas pie Saules Vācu ordenis inkorporēja sevī Zobenbrāļu ordeņa paliekas, tad var domāt ka šī nelielā Zobenbrāļu ordeņa daļiņa Vācu ordeņa iekšienē sāka pakāpeniski demoralizēt pārējos ordeņbrāļus, kas galarezultātā noveda pie pilnīgas nepaklausības un statūtu neievērošanas visu ordeņbrāļu vidū.
…