16. gs. tagadējās Vācijas vietā bija daudzas valstiņas, kas formāli bija apvienotas Svētajā Romas impērijā. Jau 14. gs. Kārļa IV Morāvieša laikā bija pieņemta t.s. "Zelta bulla", saskaņā ar kuru tiesības ievēlēt imperatoru bija septiņām vācu kūrfirstistēm — Maincas, Trīres, Ķelnes, Bohēmijas, Pfalcas, Saksijas un Brandenburgas. Firsti veidoja sava veida oligarhiju, viņu politisko varu varēja pielīdzināt paša imperatora varai. Turklāt līdz 16. gs. sākumam spēcīga bija baznīca. Jāatceras, ka karaļa Hein-riha IV un pāvesta Gregora VII cīņas rezultātā karalis cieta pilnīgu un pazemojošu sakāvi. Taču pēc Avi-ņonas gūsta katoļu baznīcā sākās šķelšanās, kas Svētajai Romas impērijai dažkārt ļāva baznīcu uzvarēt.
Tādējādi vācu valstī - Svētajā Romas impērijā - vēlēšanu tiesības bija septiņiem kūrfirstiem, viņi vēlēja vācu karali, kuram, lai iegūtu imperatora titulu, vajadzēja vēl no pāvesta rokām saņemt kroni (pēc Kārļa V to aizstāja pāvesta rakstiska atļauja). Zīmīgi, ka Vācijā liels īpatsvars bija garīgajai varai: trīs no septiņiem
Bernards Strigels. Imperatora
Maksimiliāna I (1493-1519) portrets. 1515. g.
kūrfirstiem un lielākā daļa firstu bija arhibīskapi, bīskapi un abati, kuri līdz ar to bija atkarīgi ne tikai no valsts virsvadības, bet arī no pāvesta konfirmācijas.
Līdzās karaļa un garīdzniecības cīņai pašās impērijas dzīlēs noritēja procesi, kas bija virzīti uz imperatora varas ierobežošanu. 15. gs. beigās, lai iznīcinātu t.s. dūres tiesības, tika izveidota augstākā impērijas tiesa. Par nozīmīgu pretmetu imperatora varai kļuva impērijas Reihstāgs - augstākais izpildvaras orgāns, kurā ietilpa trīs kolēģijas no kūrfirstistēm, firstistēm un pilsētām. Reihstāgs, kas pulcējās reizi gadā uz vienu mēnesi, uzraudzīja miera ievērošanu impērijas teritorijā, kontrolēja nodokļu izlietošanu, uzraudzīja impērijas tiesas spriedumu izpildi. Tādējādi cīņa pret baznīcas varu Svētās Romas impērijas imperatoram pārvērtās par viņa paša tiesību ierobežošanu, tāpēc jau 1500. g. Augsburgā imperatoram Maksimiliānam I (Maximilian I, 1459—1519) vajadzēja piekrist impērijas valdības izveidei. Jāsaka, ka šai valdībai gan nebija lemts spēlēt jebkādu lomu valstī, proti, imperatoram uz laiku izdevās atgūt varu cīņas rezultātā par Pfalcas un Bavārijas mantojumu 16. gs. sākumā. Tad Vāciju piemeklēja jauni satricinājumi, kas radikāli izmainīja visu tās tālāko vēstures gaitu.…
