SECINĀJUMI
1. Tā kā ekonomikas stabilizācija sevī ietver vairāk kā tikai valdības izdevumu un nodokļu politikas izmaiņas, tad politiķiem ir jāveic pasākumi ekonomikas stabilizācijai.
2. Mazās valstīs ekonomikas stabilizācija veicinot uzņēmējdarbību ir svarīga, jo tas veicina konkurenci un neļauj lielajiem ražotājiem un tirgotājiem pilnībā dominēt tirgū.
3. Stabilizējot ekonomiku nozīmīgs faktors ir valsts budžeta sabalansētība, taču ne mazāk būtisks ir jautājums uz kā rēķina tiks novērsts budžeta deficīts. Lai nodrošinātu sabalansētu budžetu, nāksies daļēji vai pilnībā “iesaldēt” mediķu, pasniedzēju, policistu un daudzu citu valsts institūcijās strādājošo algu pielikumus, kas varētu būt par vēl vienu iemeslu šo darbinieku aizplūšanai uz privāto sektoru un radīt vēl lielāku darbinieku trūkumu valsts sektorā. Tas rada jautājumu par to, cik dārgi patiesībā valstij izmaksā budžeta deficīta novēršana.
4. Ministru Kabineta izstrādātais makroekonomikas stabilizācijas plāns daudzos tā punktos izskatās tikai pēc “atrunāšanās”, lai tauta neteiktu, ka nekas netiek darīts, piemēram, punktā par eksporta veicināšanu izvirzītie uzdevumi praktiski sakrīt ar uzdevumiem, kas definēti kā “Latvijas investīciju un attīstības aģentūras” prioritātes (aģentūra darbojas jau kopš 1993. gada), kas šos pasākumus veic jau daudzus gadus Latvijā.
5. Viens no makroekonomiskās stabilitātes priekšnosacījumiem ir nabadzības novēršana, taču šaubas rada Latvijā noteiktā nabadzības sliekšņa – iztikas minimuma aprēķināšanas groza aktualitāte, līdz ar to valstij nav iespējams noteikt patieso nabadzības slieksni un iedzīvotāju daudzumu, kuru ienākumi ir zem šīs robežas, tātad nav iespējams noteikt nabadzības līmeni Latvijā. …