Vaina kā juridiskās atbildības priekšnoteikums

Juridiskā atbildība ir valsts piespiešanas piemērošana tiesību pārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās.1 Citiem vārdiem sakot, juridiskā atbildība ir tiesību pārkāpēja pienākums izciest nelabvēlīgas sekas par tiesību pārkāpuma izdarīšanu.
Likumības princips nosaka, ka juridiskā atbildība iestājas gadījumos, ko nosaka tiesību normas. Juridiskā atbildības taisnīguma princips nosaka to, ka atbildības apjomam jābūt samērīgam pret notikušo pārkāpumu, tā smagumu. Vienam pārkāpumam seko tikai viens sods. Savukārt lietderības princips nozīmē to, ka soda apjomu nosaka pamatojoties uz izdarītā pārkāpuma bīstamību un kaitīgumu, pārkāpēja personības iezīmēm. Soda neizbēgamība nozīmē, ka neviens tiesībpārkāpums nevar palikt bez soda. Šis princips sekmē tiesību aizsargāšanas iestāžu darba efektivitāti, nostiprina tiesisko kārtību un likumību.2 Atkarībā no tā, kādā nozīmē ietilpst tiesību norma, kura nosaka juridisko atbildību, izšķir:
kriminālatbildību - pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes;3
administratīvo atbildību - par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.…