Vajadzības kā personības aktivitātes avots

Kas ir vajadzības, kas ir motivācija, kas ir tās dziņas, kas liek apsēsties un uzrakstīt darbus, kuri ir iekavēti? Šis ir ideāls darbs, lai pastāstītu kāpēc mēs darām to, ko mēs darām, un ko mēs vēlamies ar to panākt. Vajadzības nozīmē īpašu cilvēka psihes stāvokli, kad viņš izjūt un apzinās neapmierinātību un satraukumu, neatbilstību starp darbības ārējo izpausmi un iekšējiem nosacījumiem.
Psiholoģijā izšķir objektīvās un subjektīvās vajadzības. Objektīvās vajadzības ir tās, kuras mēs neizjūtam, bet sākam izjust, ja to vairs nav. Piemēram, pārtika. Tiklīdz tās vairs nav, rodas izsalkums, un šī vajadzība kļūst par subjektīvu un cilvēks meklē veidu, kā to iegūst un apmierināt savas vajadzības. Vajadzības, kas atspoguļo mūsu organisma vitālās nepieciešamības, sauc par organiskajām nepieciešamībām, savukārt tās vajadzības, kas saistītas ar personības attīstību, - par garīgajām jeb sociogēnajām (sabiedrības radītajām) vajadzībām.
Vajadzību hierarhijas koncepciju modernizēja daudzi teorētiķi. Vadības teorijas vispopulārāko versiju 1940. gadā izstrādā ASV psihologs A. Maslovs. Viņš secināja, ka cilvēki tiek motivēti, lai apmierinātu savas dažādās vajadzības, kuras A.Maslovs sagrupējis tā sauktajā svarīguma hierarhijā. Vajadzības ir personības virzības pamatā. Tās ir cilvēka apzināta un pārdzīvota nepieciešamība pēc tā, kas uztur viņa dzīvību un veicina personības attīstību. Vajadzības ir sakārtotas piecos līmeņos. Parasti tās mēdz attēlot piramīdas veidā:…