-
Vakcinācija
Gripu vakcīnas
Sabiedrībā ļoti apspriesta un populāra ir tēma par gripas vakcīnām. Gripas paveidi katru gadu mainās, tādēļ arī katru vai katru otro gadu ir pieejamas jaunas vakcīnas pret konkrēto sezonālo gripu. Visbiežāk ar gripu slimo bērni vecumā no 5 līdz 14 gadiem, taču saslimšanas tiek novērotas visās vecuma grupās. Galvenie gripas simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, bezspēks, drebuļi, sauss klepus, kaulu laušana un apsārtušas acis. Pats par sevi slimošanas laiks ar gripu nav nemaz tik bīstams, bet problēmas rada dažādās komplikācijas. Izplatītākā un bīstamākā komplikācija ir pneimonija, jeb plaušu karsonis, kas ārstēšanai padodas tikai ar antibiotikām. Vēl var tikt pastiprinātas hroniskās saslimšanas un tikt paildzināta brūču dzīšana.
Vakcinēties pret gripu iesaka lielākajām riska grupām. Tie ir cilvēki kam augšējo elpceļu saslimšanas norit smagi, grūtnieces, pacienti ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu, nieru vai vielmaiņas slimībām. Labi būtu potēt arī bērnus no 6 – 23 mēnešu vecumam, jo viņiem imunitāte pret gripas vīrusiem vēl nav izveidojusies. Tāpat arī cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, jo viņu imunitāte ir jau ievērojami samazinājusies. Manuprāt, svarīgi ir vakcinēties cilvēkiem, kas ir lielā kontaktā ar cilvēkiem, piemēram, pārdevējiem, kā arī tiem kas saskarās ar jau saslimušiem cilvēkiem – medicīnas personālam, aptiekāriem.
…
Paši pirmie dati par potēšanas pirmsākumu ir jau 1000.gadā pēc Kristus Ķīnā. Pirmās potes veidotas cīņai ar bakām, kur jau no 900 gadiem ir aprakstītas masaliņas un bakas. Šī pati vakcīna tika popularizēta arī Turcijā un Āfrikā, pirms parādījās Eiropā un Amerikā. Savukārt pasaulē galvenokārt par vakcinācijas aizsākumu tiek uzskatīts E.Džennera 1796.gadā, no govs baku materiāla izveidotais serums, baku imunitātes izveidošanai. Tādēļ arī vārds vakcīnatulkojumā no latīņu valodas nozīmē govju bakas. Šī atklājuma dēļ, visa medicīna nākošo 200 gadu laikā piedzīvoja vērienīgas izmaiņas. Kā arī bakas tika izskaustas pavisam visā pasaulē. Nākošā pasaulē nozīmīgākā vakcīna bija L.Pastēra, 1885.gadā izmēģinātā uz cilvēku, pret trakumsērgu. Šī vakcīna jau kādu laiku bija izveidota, bet saskaroties ar citu noliegumu netika izmēģināta uz cilvēkiem. Tā bija izveidota no inficētu dzīvnieku žāvētām smadzenēm, jo tās trakumsērgas gadījumā cieš visvairāk, un uz dzīvniekiem izpētīts efektīvākais žāvēšanas ilgums un injicējamās devas daudzums un atkārtojamība. Galējas nepieciešamības dēļ, zēnam ar 14 traka suņa kodumiem, tika izmēģināta vakcīna, kas izradījās veiksmīga arī cilvēkiem. Tālāk sekoja strauja citu infekciju vakcīnas: difterijai, stingumkrampjiem, Sibīrijas mēri, holēru, mēri, tīfu tuberkulozi. Kā arī līdz mūsdienām ir ļoti attīstījusies vakcīnu izveide. [1.][2.]
- Gripa
- Infekciju slimību izplatība skolā
- Vakcinācija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Infekciju slimību izplatība skolā
Реферат для университета51
Оцененный! -
Gripa
Реферат для университета12
-
Seksuāli transmisīvās slimības
Реферат для университета18
Оцененный! -
Profilaktiskā vakcinācija pret ērču encefalītu
Реферат для университета13
-
Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Реферат для университета45