Prasības celšana pret valdes locekli
KCL 172. p. nosaka, ka prasības celšanai pret valdes locekli ir nepieciešams dalībnieku sapulces lēmums. KCL 172. p. attiecas uz tādu prasību, kas ir pamatota ar valdes locekļa amata pienākumu pārkāpumu. Šāda veida prasība neaprobežojas ar zaudējumu atlīdzības piedziņu, bet aptver arī prasību par: a) netaisnu iedzīvošanos (valdes loceklis prettiesiski izmaksāja sev lielāku algu vai noslēdza ar sabiedrību fiktīvu līgumu); b) aizliegumu veikt noteiktas darbības (valdes loceklis prettiesiski izmanto sabiedrības preču zīmi savā komercdarbībā); c) darījumu atzīšanu par tādiem, kas ir noslēgti sabiedrības vārdā (konkurences pārkāpums); d) īpašuma prasību (valdes loceklis pēc atcelšanas no amata neatdod sabiedrībai piederošu datoru) .Pie iepriekšminētā ir pieskaitāma arī prasība par darba līguma izpildi, ja tā ir vērsta uz valdes locekļa amata pienākumu pārkāpuma novēršanu (konfidenciālās informācijas izpaušana).
Saskaņā ar KCL 172. p. 6. d. sabiedrības prasība ir ceļama trīs mēnešu laikā no attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienas.
Nobeigums
Kopumā varam secināt, ka pašreizējā tiesu prakse būtiski ierobežo maksātnespējīgo sabiedrību tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no vainīgā valdes locekļa, jo Augstākās tiesas Senāts neatzīst valdes locekļa vainas dēļ radušās sabiedrības parādsaistības par tagadējās mantas samazinājumu. Tāpēc tiesas dažos gadījumos nepamatoti noraida maksātnespējīgo sabiedrību prasības pret saviem bijušajiem valdes locekļiem.
Līdz ar to varam secināt, ka ja jaunie grozījumi Komerclikumā par papildus atbildības noteikšanu valdes locekļiem stāsies spēkā ,būtiski mainīsies līdzšinējā situācija, kad sabiedrības bieži vien bija bezspēcīgas gadījumos, kad valdes loceklis ir atbildīgs par sabiedrībai nodarītajiem būtiskajiem zaudējumiem.
…
