Katra cilvēka dzīves kvalitāte ir atkarīga no viņa materiāla stāvokļa, no viņa labklājības. Cilvēku labklājība savukārt ir saistīta ar tādām kategorijām kā lietas, īpašums, valdījums. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants paredz tādu cilvēka pamattiesību, kā tiesības uz īpašumu, t.i., Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašums ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību (Civillikuma 927.pants). Loģiski rodas jautājums: vai tad lietu tiesības nav identiskas īpašuma tiesībām? Tomēr tas tā nav, jo lietu tiesības regulē ne tikai īpašuma jautājumus, bet arī jautājumus, kas skar kādas tiesības uz lietu un tās piederību citām personām, kā arī, starp citu, jautājumu par lietas valdījumu.
Valdījums pēc savas būtības ir faktiskas varas institūts, paralēls īpašumam kā tiesiskas varas institūtam. No valdījuma izriet divas būtiskas tiesības: tiesība uz pastāvoša valdījuma aizsardzību vai atņemta valdījuma atjaunošanu un tiesība pie noteiktiem apstākļiem iegūt valdījumā esošo lietu īpašumā. No šim tiesībām izriet temata aktualitāte, jo ļoti svarīgi ir zināt kas ir valdījums un kā valdītājs var izmantot savas tiesības. Tiesu praksē ir maz tādu gadījumu kur tika izmantotas prasības par valdījuma aizsardzību, tas var nozīmēt tikai to, ka cilvēki vēl nezina kādās situācijās valdītajam ir tiesības atgūt savu valdījumu atpakaļ un kā pareizi realizēt to.
Darbā tiks aprakstīts valdījuma jēdziens, valdījuma pazīmes, valdījuma veidi, valdījuma iegūšana (lietas valdījuma iegūšana, tiesību valdījuma iegūšana ka ari valdījuma iegūšana caur vietnieku.
Studiju darba mērķi un uzdevumi:
Mērķi:
1.Valdījuma veidu un to galveno atšķirību izskaidrošana;
2.Valdījuma iegūšanas veidu raksturojums.
Uzdevumi:
1.Informācijas meklēšana un apstrādāšana;
2.Secinājumu izvešana.…
