2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | VALDĪJUMS | 4 |
2. | VALDĪJUMA IEGŪŠANA | 5 |
2.1. | VALDĪJUMA IEGŪŠANA CAUR VIETNIEKU | 7 |
2.2. | TIESĪBU VALDĪJUMA IEGŪŠANA | 8 |
3. | VALDĪJUMA VEIDI | 10 |
3.1. | TIESISKS UN PRETTIESISKS VALDĪJUMS | 10 |
3.2. | LABTICĪGS UN ĻAUNTICĪGS VALDĪJUMS | 11 |
4. | VALDĪJUMA TURPINĀŠANĀS UN IZBEIGŠANĀS | 12 |
5. | VALDĪJUMA AIZSARDZĪBA | 15 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 16 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Interesants ir tas fakts, ka likums aizsargā visus valdījumus, arī prettiesīgi iegūtos. Domāju, ka šo situāciju vajadzētu mainīt un liegt likuma aizsardzību prettiesiskam valdījumam. Arī ļaunticīgam valdītājam nevajadzētu piešķirt likuma aizsardzību. Likumam vajadzētu aizsargāt tikai labticīgu un tiesisku valdījumu. Bet visu maina noteikums, ka visi valdījumi uzskatāmi par labticīgiem un tiesiskiem, kamēr nav pierādīts pretējais.
Likumā noteikts, ka neviens nedrīkst traucēt valdītāju, bet tajā pašā laikā tiek pieļauts, ka viena persona drīkst atņemt otrai valdījumu un turpmāk tas uzskatāms par otrās personas valdījumu. Šeit likumā viens pants ir pretstatā otram. Vienā brīdī drīkst iegūt tādu valdījumu, kurš jau kādam pieder, bet tajā pašā laikā valdītāju nedrīkst traucēt valdīt lietu. Viens atļauj, otrs aizliedz, bet aizsargā abus gan valdītāju, gan traucētāju. Domāju, ka likumam nevajadzētu aizsargāt traucētāju- to personu, kura vēlas iegūt kāda cita valdījumu. Kāpēc likums vispār aizsargā kaut ko, kas iegūts prettiesiskā ceļā?
…
Valdījums, kā tiesību institūts pastāvēja jau Romā, kur valsts atļāva pilsoņiem lietot valstij piederošās zemes. Sākumā zemi piešķīra pagaidu lietošanai, bet vēlāk šie cilvēki tur apmetās arī uz dzīvi. Šādu apmešanos un dzīvi sākumā ļāva tikai uz laiku, bet vēlāk zeme varēja pārvērsties īstā īpašumā, ievērojot īpašus noteikumus. Tā veidojās romiešu publisko zemju valdījumi. Lai valdījums vispār rastos, bija izvirzīti noteikumi, ka tādai zemei faktiski jāpastāv valdītāja rokās un valdītājam jābūt arī nodomam šo zemi paturēt sev. Mūsdienās pamatprincipi nav mainījušies- vēlme lietu paturēt sev un tai faktiski jau jāatrodas personas varā. Detalizētāk ir izstrādāti noteikumi un prasības, kas jāievēro, lai lietu dabūtu sev valdījumā. Ar pētnieciskās metodes palīdzību, šos noteikumus un prasības smalkāk aplūkosim darbā. Noskaidrosim, kas īsti ir valdījums un ar ko tas atšķiras no īpašuma, kā arī aplūkosim arī tiesības un ierobežojumus valdītājam un pašam valdījumam.