5. Romāna valoda un mākslinieciskā izteiksme
Romāns ir samērā viegli lasāms un uztverams. Darbs sastāv no daudziem stāstījuma un izsauksmes teikumiem. Romānā ir arī tiešās runas teikumi. Romānā plaši izmantoti monologi, kas atklāj romāna varoņu iekšējos pārdzīvojumus, jūtas un domas. Tēlu dialogos vai diskusijās autors atklāj tēlu savstarpējās attiecības, kas virza romāna gaitu uz priekšu. Tekstā nav minēti daudz svešvārdu, bet, tā kā darbs ir vēsturisks romāns, tad šajā darbā ir izmantoti daudz vecvārdu, kas nākuši no kuršu valodas un ne tikai: denkta (spēcīga), klanga (vilnis), vendzele (laivu piestātne), krants (stāvs krasts), drellis (Livonijā parādu kalps), pēga (maza ganu svilpīte), u.c. Ir arī autoru izdomājumi, piemēram, pipirkšķītis (kaut kas mazs). Autori spējuši darbā ietvert aizraujošus un smieklīgus, dažādu tēlu izteicienus. Šādus izteicienus visvairāk lietoja Totegede : „Šitādā tik ietīties un ar divām dāņu meitām un ledus gulēt! Un tad sadzims tādi, ar biezām spalvām...,” tā Tontegode teica par savu lāčādas mēteli. „Peļu spiras!... Velna mīzekļi jūs visi esat, ” pēdējiem spēkiem kliedza Tontegode. „Kaut jūs plikus kaulus būtu atdauzījuši pliki dancojot.” „Ak tu, glumā roņa kaka, vai tas nav gluži īsts,” Tontegode priecājās kā bērns. Arī citi romāna varoņi izteikušies: „Tu maitas gabals, velna spira cietā,...” „Iespraud pakaļā savu lepnību, ko es bērniem došu ēst?” „Nosmērēšu pakaļu ar medu, lāči nāks laizīt, un man visu gadu nebūs jāmazgājas...,” teica Smilšu Pēteris. „Griez, griez, meitiņ, kamēr dzīslas pārtrūkst, tādām lapsenēm pa valdnieku gultām neviens neļaus šļaukāties...” „Kā tad, jūrai arī netīra pakaļa,” šāva pretī Smilšu Pēteris, „kad caureja piemetas.” Romānā ir arī teikumi, kuri liek aizdomāties par vērtībām un dzīvi: „Vārdi ir putni, un viņi lido ne tikai no zemes uz zemi, bet arī no seniem laikiem uz šodienu.” „Ne viss, kas ir skaists, ir arī labs.” Romāna valoda ir viegli saprotama un interesanta, kas ir bijis arī autoru mērķis, lai romāns būtu viegli lasāms un interesants.…