Jau “Pārmaiņu grāmata” liecina par specifiskas “ķīniešu pasaules” vidošanos. Tā izaug gadsimtu gaitā, iemiesojoties domāšanas un rīcības formās, cilvēku attiecībās un darbības rezultātos. Mēs visi piederam kadai telpai un laikā ierobežotais “pasaulei”, kurai noteiktu veidolu piešķīrusi mūsu priekšgājēju centieni padarīt to par “cilvēku zemi” – tuvu, izprotamu un apdzīvojumu. Mēs zinām, kā jādzīvo savā pasaulē, mūsu doma un darbība to pārklājusi ar ceļiem, kuri mums labi pazīstami. Gadsimtu gaitā veidotas eksistences formas un līdzekļi ļauj pa tiem ērti pārvietoties. Nokļūstot citā pasaulē, šie ērtie un ierastie pārvietošanās līdzekļi var izrādīties pilnīgi nepiemēroti. Mēģinot iet ierasto ceļu citā pasaulē, mēs varam nonākt tikai strupceļā. Saskaroties ar citu kultūru un vēloties to izprast, pirmais un galvenais priekšnosacījums ir citādā, atšķirīgā esamības pieļāvums. Ir nepieciešams mainīt skatpunktu, ierasto vērtību mēru. Tikai tad var rasties iespēja saskatīt līdz tam neredzamo, izprast svešo un neizprotamo. Tas nepavisam nenozīmē atteikšanos no savas kultūras un ierastajām cilvēcisko attiecību formām. Citādajā, atšķirīgajā mēs varam saskatīt savas potenciālās iespējas, kuru apzināšanās var kļūt par pamatu radošam dialogam.
Saskaņā ar tradicionālo viedokli daoisms ir radies 6.gs. p.m.ē. Tā dibinātājs ir Laodzi, kurš esot uzrakstījis grāmatu Daodedzin. Tajā ir atrodamas viņa galvenās idejas.Bet patiesībā šī reliģija ir daudz vecāka, jo iekļauj daudz seno ķīniešu mācību, kuras nemaz nav Laodzi izdomātas.Tie ir priekšstati par Dao, ci, jan un iņ, dabas dievišķošanu un atgriešanos pie harmonijas ar visu esošo. Laodzi necentās speciāli radīt jaunu reliģisku vai filozofisku sistēmu un nekad nevienam neuzmācās ar savām idejām.Viņš dzīvoja dabiski un sekoja Dao.
Daoisms kā institucionāla reliģija ar priesteriem, mūkiem, tempļiem un dievkalpojumiem ir pazīstama kopš 2.gs.p.m.ē. Daosu priesteri (Dao-ši) arī mūsdienās notur liturģiju, kas sastāv no sarežģītiem rituāliem un ilgst vairākas dienas.Tās laikā klāt esošie draudzes locekļi saņemot īpašas Dao svētības, kurām pateicoties viņi iegūst harmoniju un paildzinot savu dzīvi.
Daoisma nosaukums ķīniešu valodā ir Dao dzjao jeb ceļa mācība; to nebija izdomājuši pirmie daosi. Nosaukums radies tikai 4. un 5.gs. Laodzi un viņa sekotāji necentās radīt jaunu reliģiju un līdz ar to nevarēja izgudrot tās nosaukumu.Daoisma jēdziens neizsaka šīs reliģijas būtību, jo atslēgas vārds ir Dao.…
