Valmiera atrodas Vidzemes Z daļā. Valmiera ir Vidzemes lielākā pilsēta. Tā atrodas vairāku nozīmīgu lielceļu krustojumā, tikai 107 km attālumā no Latvijas Republikas galvaspilsētas Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.
Valmiera robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Valmieras pagastu, rietumos ar Kocēnu pagastu un dienvidos un austrumos ar Kauguru pagastu.
Valmieras kopējā platība ir 18,1 km². Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas Vidusteces labajā krastā. Gandrīz tikpat liela, vēlāk un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā, dzelzceļa pusē (stacija atrodas 2 km no centra). Pilsētas platība mainījusies galvenokārt Pārgaujā, aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.
Attālums no Rīgas 107 km (autoceļi A2, A3 caur Straupi), 122km (A2, P20 caur Cēsīm). Dzelzceļa stacija Valmiera 120,8 km no Rīgas (līnijā Rīga – Lugaži).
Valmiera atrodas dabas ainavu un reljefu apvidu pārejas krustpunktā. No Valmieras sākas Gaujas senleja (Gaujava), aiz pilsētas robežām, no Jumaras ietekas – arī Gaujas Nacionālais parks. Gar Gauju no ZA iesniedzas Sedas līdzenuma atzars, kas šķir divas citas Tālavas zemienes daļas: uz Z no Valmieras ir Burtnieka līdzenums, uz A – Trikātas pacēlums. Gaujas līmenis ir zemāks par 30 m virs jūras līmeņa, augstākās vietās pilsētā (TV torņa piekājē, Z pie Valkas ceļa) ir 56 – 59 m virs jūras līmeņa. Gauja Valmierai tek cauri 8 km garumā, uzņemot sīkās pietekas Rātsupīti, Ģīmes upīti (abās uzstādināti dzirnavezeri) un Gaides upīti. Pie Dīvaliņa meža labajā krastā Gauja veido līkumu un Kazu krāces.
Klimats Gaujas ietekmē ir samērā vēss un mitrs. Gada vidējā temperatūra ir 5,8° C, jūlija vidējā temperatūra ir 16,7° C, janvāra - -5,9° C. Gada vidējā nokrišņu summa ir 709 mm.
Dabas resursu jomā nozīmīgas ir netālās smilts un grants atradnes, īpaši Bāles – Bērziņu un Cīruļu stikla smilts atradnes, Lielā Mujānu purva (Zilākalna) kūdras atradnes. Pazīstami Valmieras un Līču minerālūdeņi.
Simbolika
Valmieras ģērbonis
Agrākais zināmais Valmieras ģērboņa variants saglabājies no 16.gadsimta sākuma. Uz tā ir liepa, kuras zaros iekārti 2 vairogi, ko rotā krusti. Zviedru valdīšanas laikā vairogus noņēma, bet liepas saknes aizvietoja ar vērša galvu no toreizējo Valmieras īpašnieku Uksenšernu dzimtas ģērboņa.
Mūsdienu Valmieras ģērbonī apvienoti abi varianti: uz zeltīta fona zaļa liepa, sarkana vērša galva un vairogi, kuros atainots Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Ģērboni apstiprināja 1925.gadā.…
