Ievads
Viens no populārākajiem jauniešu žurnāliem ir ,,Sīrups”, tāpēc radās interese pētīt tā valodu laika posmā no 2008.gada janvāra līdz maijam, Nr.1. - Nr.25.
Jaunu cilvēku valoda vienmēr piesaistījusi sabiedrības uzmanību. Īpaši aktuāls jauniešu atšķirīgais runasveids kļuvis 20.gadsimta otrajā pusē, kad jaunieši izveidojušies par samērā viendabīgu kopumu, kuri vēlās būt neatkarīgi un brīvi. Jaunieši savu protestu pret normatīvo stilu izpauž gan apģērbā, gan valodā. Jau tajā laikā jauniešiem pārmesta valodas nabadzība un pagrimums, taču tagad daudz kas mainījies. Jauniešu valodas izpēte daudzviet kļuvusi par patstāvīgu valodniecības apakšnozari .
Jauniešu valodas izpēte ir nozīmīga vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir tas, ka jauniešu valoda ir daļa no mūsdienu latviešu valodas, un valoda ir jāpēta visos tās līmeņos.
Otrkārt, jauniešu valoda vēsta par norisēm sabiedrībā un norāda uz pārmaiņu procesiem valodā. Jauniešu valoda arī informē par visas paaudzes vērtībām. Valodnieki uzsver, ka šie pētījumi ļoti noder, sastādot mācību grāmatas gan dzimtās valodas pratējiem, gan tiem, kas latviešu valodu vēlas apgūt.
Jauniešu valoda jāpēta ne tikai valodniekiem, bet mums pašiem, jauniešiem.
Jauniešu valoda atšķiras no citu vecumgrupu valodas, jo jaunieši meklē savu personīgo un sociālo identitāti, noraidot reizēm vispārpieņemtās normas. Jaunieši veido noteiktas valodas formas.
Jauniešu valoda sākta pētīt kopš 20.gs. septiņdesmitājiem gadiem, un galvenie pētnieki, uz kuru teorijas balstīts šis zinātniski pētnieciskais darbs, ir valodnieki Juris Baldunčiks, Ojārs Bušs, Ina Druviete, Vineta Ernstsone, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docente Laura Tidriķe u.c.
Par jauniešiem tiek uzskatīti no 13 līdz 25 gadus veci indivīdi.
Zintātniski pētnieciskā darba mērķis: izpētīt, kā jauniešu presē lietotā valoda ietekmē jauniešu valodu, kas raksturīgs jauniešu saziņai vēstulēs žurnāliem, kā svešvaloda ietekmē jauniešu valodu, kādi jauni vārdi tiek lietoti.
Zintātniski pētnieciskā darba uzdevumi:
1) izrakstīt svešvārdus, frazeoloģismus, žargonismus no žurnāla numuriem,
2) izrakstīt teikumus, kuros ir stila kļūdas,
3) izrakstīt izsauksmes vārdus, salikteņus, kas ir jaundarināti,
4) iepazīties ar teorētisko literatūru,
5) noskaidrot, kāda ir žurnālistu attieksme pret žargonvārdiem,
6) analizēt iegūtos datus un faktus un apkopt tos pētījumā.
Metodes:
statistiskā,
analītiskā,
intervija/anketēšana,
anketas analīze.
Pētījuma objekts - valoda žurnālā „Sīrups” 2008. gada Nr. 1 - Nr. 25.
…
