Aplūkojot bērnu valodas īpatnības, jāvadās no atziņām par valodas un apziņas vienotību. Bērna valodas veidošanās ir dzimtās valodas apguves process, kurā viņš iemācās lietot valodu kā saziņas un apkārtējās pasaules izziņas līdzekli. Tātad valoda ir pastiprināta īstenības izziņas forma. Ar tās palīdzību bērns spēj pārņemt iepriekšējo paaudžu pieredzi. Tā ir gan cilvēku saskarsmes, izziņas, gan arī pašizzināšanas līdzeklis, cilvēciskās domāšanas pamats. Bērna analīzes, sintēzes, salīdzināšanas, vispārināšanas spējas veidojas vienlaicīgi ar valodas apguvi. Ar iekšējās runas palīdzību cilvēks regulē savu darbību, tādēļ tai ir ciešs sakars ar emocionālo un gribas sfēru.
Speciālajās vai ntegratīvajās skolās parasti nonāk bērni ar visparēju nepietiekamu runas un valodas attīstību, kas ir viena no garīgas attīstības traucējumusvarīgām pazīmēm. Vispārējos valodas attīstības traucējumus rada totālie smadzeņu bojājumi vai nepietiekama galvas smadzeņu jaunāko nodalījumu attīstība. Audzēkņi ar dažādiem runas traucējumiem un normālu intelektu apmeklē speciālās skolas bērniem ar runas attīstības novirzēm (logopēdiskās skolas) vai visbiežāk viņiem tiek sniegta logopēdiskā palīdzība vispārējo izglītības iestāžu logopēdiskajos centros un viņi sekmīgi integrējas šajās skolās.
Tātad valodas attīstības traucējumi nebūt nav ne vienīgā, ne arī galvenā garīgās attīstības traucējumu pazīme. Pie tam daudziem šiem bērniem nemaz nav runas traucējumu un viņu runa ir raita un izteiksmīga.
Audzēkņi, kuri nespēj tekoši runāt, cieš no runas runas plūduma un ritma traucējumiem. Viņi mēdz atkārtot vai pagarinat skaņas, vārdus un frāzes. Dažreiz viņi ietur nesamērīgi garas pauzes. Iespējama stostīšanās vai neskaidra vērdu izrunāšana. Šie traucējumi var saistīties ar mutes, lūpu vai sejas šķobīšanu, pārmērīgu acu mirkšķināšanu, ar nevajadzīgām ķermeņa kustībām runas mēģinājuma laikā. Audzēkņi, kuriem ir balss traucējumi, izjūt grūtības skaņas augstuma, stipruma un tembra regulēšanā. Audzēkņi, kuriem ir artikulācijas traucējumi, izjūt grūtības valodas skaņu veidošanā. Iespējami arī citādi valodas traucējumi- piemēram, valodas trūkums, aizkavēta valoda, un citas novirzes valodas attīstībā.…