Kas ir filozofija ? Tas ir nevis didaktisks jautājums, bet gan jautājums , ko vaicāju pati sev. Es jautāju sev, ko gan īsti esmu darījusi, kopš sāku studēt filozofiju ? Vai es jau pirms filozofijas studēšanas savās runās netiku „filozofējusi”. Vai ir viena noteikta filozofija vai vairākas filozofijas ? Mana , tava ,cita filozofija?! ...
Bet ir taču pazīstama tā sauktā mūžīgā filozofija, kas caurvij gadsimtus un ko pārņem cits no cita, tātad filozofija, kurā ir kaut kas savstarpēji saistīts, kura nesabrūk vienkāršā daudzveidībā. Nav iespējams izdomāt neko tik dīvainu un neticamu, ko jau nebūtu teicis kāds no filozofiem.
Studējot filozofiju, mūsdienās parasti nozīmē lasīt filozofiskus tekstus, filozofu rakstus, rakstīt par tiem. Savā darbā es gribētu pieskarties tēmai par valodas filozofiju. Es atzīstu ,ka runāt par šo tēmu var ilgi, rakstīt daudz un tomēr... Uzskatu, ka valoda ir viena no cilvēka dzīves noteicējām un tai ir sava misija mūsu dzīvē ,un nebūt ne vienkārša...
Cilvēka doma tiek izteikta ar vārdiem, tātad cilvēks lieto valodu. Valoda ir starpnieks starp mūsu domām un ārpasauli. Tātad valodai ir liels spēks. Valoda ir spējīga pieņemt nopietnus lēmumus , piešķirt cilvēka dzīvei jēgu un nozīmi vai arī pilnībā to iznīcināt.
„Nebijis mēles ,no tiesas, tad nebūtu jēdziena netaisnība un taisnība, patiesība un meli, krietnais un nekrietnais, netīkamais un tīkamais. Jo tikai mēle to visi padara jēdzamu. Godini mēli. Upanišadas. „ 1
Kā radās valoda ar kuras palīdzību sāka sazināties cilvēki? Sākumā gan tādas nebija un cilvēki spēja izdvest tikai kaut kādas skaņas, ar žestiem norādīt uz to lietu, priekšmetu vai cilvēku uz ko viņi vēlējās vērst savu uzmanību, ar mīmiku izteikt savas iekšējās sajūtas un dvēseles stāvokli, savas iekšējās emocijas ...Un tad no šīm neizprotamām skaņām cilvēks iemācījās izveidot valodu.
Vai arī valoda izveidoja cilvēku par saprātīgu būtni? Tas ir jautājums uz ko katrs cilvēks atbildēs pēc sava prāta, tomēr ja tā padomā, tad dzīvnieki tā arī palika ar savām primitīvām skaņām, bet cilvēks, vēlēdamies arvien vairāk kontaktēties ar apkārtējiem, izveidoja valodu, proti, viņš iemācījās savas domas un jūtas izteikt valodā un ne rūcošā agresīvā vai līksmā skaņā, bet valodā ,kura kļuva kopīga cilvēkiem, atšķīrās tikai pašas valodas būtība. Proti, katrai ļaužu grupai izveidojās sava valoda un viņu prātam saprotama, tomēr ne neiemācāma tiem, kas to vēlējās. Galvenais tika panākts,- sazināšanās tika veikta ar valodu.…
