Valodas kultūras jēdziens ir attiecināms uz literāro valodu. Parasti ar valodas kultūru tiek saprasta kopta valoda, respektīvi, literārās valodas normu zināšanas un prasme tās izmantot gan mutvārdos, gan rakstveidā. Tās ir izrunas, vārdlietojuma, gramatikas u.c. likumības. Valodas kultūra tiek saistīta arī ar prasmi izmantot izteiksmīgus valodas līdzekļus dažādos saziņas apstākļos atbilstoši valodas lietotāju mērķim. Tiek ņemtas vērā indivīda spējas un prasme savā valodā izmantot labākos variantus.
Valodas kultūra ir gan teorētiska, gan praktiska nozare, abi aspekti jāatver kompleksi, ciešā saistījumā. Teoriju veido valodnieki; prakses jautājumu risināšanā (piemēram, terminu izstrādē) piedalās arī citi speciālisti. /2./
Pēc I. Freimanes („Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” grāmatas autores) domām latviešu literārajā valodā pieaug interese par valodas kultūru, it īpaši pēdējā laikā. /1./ Manuprāt, tas daļēji varētu būt saistīts ar latviešu nemitīgajām centībām sasniegt arvien augstāku attīstības līmeni izglītības sfērā, kā arī tāpēc, ka valodu problēmas kļūst arvien aktuālākas. Līdz ar to valodnieki ne tikai cīnās ar valodas piesārņojumu, bet arī cenšas arvien vairāk papildināt latviešu valodu un mēģina ieviest jaunus pavērsienus latviešu valodas kultūrā, kas varētu mūs identificēt kā gudru un attīstītu tautu ar mums iezīmīgu kultūru.…
