Valodas psiholoģijas jautājumi kļūst arvien aktuālāki, jo cilvēka priekšstati par pasauli un savu vietu tajā atainojas kultūras tradīcijās, tātad arī zinātnes tradīcijās. Noteiktos vēstures posmos cilvēks veido zināšanu un sapratnes sistēmu par esamības būtību un to, kā pie šīs būtības vērsties. Cilvēces vēsturē nosacīti var izdalīt šādas tradīcijas un tās raksturojošus atslēgas vārdus:
Tradīcija
Atslēgas vārdi
Post - postmodernisms
Kvaziuniversālisms
Postmodernisms
Antiuniversālisms, plurālisms
Modernisms
Antropocentrisms, universālisms
Teocentrisms
Teoloģisms, Dieva centrisms
Kultūras sinkrētisms
Dabas centrisms
Savukārt izziņas būtības interpretācijas izmaiņas psiholoģijā nosacīti var skaidrot šādi: aprakstošā psiholoģija < - > empīriskā (eksperimentālā) < - > skaidrojošā < - > saprašanas psiholoģija. Līdz ar to vērojams arī metodoloģijas attīstības virziens: intraspektīvā < - > ekstraspektīvā < - > dialoģiskā metodoloģija (tā vistiešākā veidā ir saistīta ar valodas psiholoģiju).
Daži pētnieki (Stevens, R. „Trimodal theory asa modell for interralating perspectives in psychology” in Sapsford, R., Still, A., Wetherell, M., Miel, D. And Stevens, R. (Eds), Theory and social psychology, London, Sage,1998) norāda, ka būtiski mūsdienu psiholoģijas jautājumi ir refleksijas spējas, izpratne par refleksijas sekām, un tādēļ nepieciešams transformatīvais epistemoloģijas veids.…