Es izvēlējos šo tēmu, jo, manuprāt, diezgan daudzi runā nepareizi. Jaunieši arvien vairāk novēršas no literārās valodas normām. Cilvēki runā dažādos valodas paveidos un dažreiz aizmirst, ka literārā valoda ir svarīgākais valodas paveids. Katrai sabiedrības daļiņai ir savs sociolekts. Žargons pārņem valodu. Manuprāt, ne tikai latviešu. Cilvēki runā arī stilistiski nepareizi, un šīs stila kļūdas jau ir tik pierastas, ka drīz tiks uzskatītas par normu (ka- kad). Literārā valoda ir jākopj un jācenšas tajā runāt pēc iespējas vairāk, lai tai saglabātos kultūras normas.
Tikpat svarīga ir pareiza vārda, zilbes intonācija, jo tā valodai piešķir raksturīgu fonētisku skanējumu. Izrunājot vārdu ar nepareizu intonāciju, tā nozīme var mainīties. Mums, Latvijas vidienes iedzīvotājiem, tā varbūt nav problēma, bet citu novadu iedzīvotājiem ir atšķirīgi dialekti, tāpēc var rasties grūtības ar intonāciju. Tā arī ir atkāpšanās no valodas normām. Latviešu valodā ir daudz homogrāfu, tāpēc intonācija ir ļoti svarīga mūsu valodā.
Vēlos vairāk uzzināt par šīm tēmām, tāpēc manā referātā ir apkopotas divas tēmas: literārā valoda un intonācijas. Manuprāt, tās ir divas viena otru papildinošas tēmas.
Savu valodu visi kādas tautas locekļi nerunā gluži vienādi. Arī latviešu valodu dažādu lauku novadu iedzīvotāji un daudz pilsētnieku savā ikdienā runā citādi nekā skolās, teātros, radio un televīzijas raidījumos. Valodai ir dažādi paveidi. Tie cits no cita atšķiras ar runātāju daudzumu, ar funkcijām sabiedrībā un pašas valodas īpatnībām.
Nekoptas valodas paveidi parasti izpaužas vienīgi runā. Plaši pazīstami nekoptas valodas paveidi ir izloksnes. Par izloksni sauc valodas paveidu, ko runā noteiktā teritorijā, parasti nelielā apvidū. Izloksnēm ir savas īpatnības kā fonētikā, tā arī gramatikā un leksikā. Valodas ziņā tuvas izloksnes apvieno dialektos. Šos dialektus sauc arī par teritoriāliem dialektiem jeb reģiolektiem, tādējādi uzsverot šā valodas paveida saistījumu ar noteiktu teritoriju.
Bet atšķirties var arī vienas profesijas vai kādas citas sociālas grupas pārstāvju runa. Valodas sociālos paveidus sauc par sociāliem dialektiem jeb sociolektiem vai žargoniem. Šiem valodas paveidiem īpatnējs ir tikai leksikas lietojums. Ir, piemēram, skolēnu, kareivju, studentu un citi žargoni.
Nekoptas runas paveidus izmanto neliela ļaužu daļa vai nu nelielā apvidū, vai kolektīvā ikdienas sadzīvē un parasti tikai sazinoties mutvārdiem. Ar to šie valodas paveidi būtiski atšķiras no svarīgākā tautas valodas paveida - no literārās valodas. Literāro valodu runā kultūras un administratīvās iestādēs neatkarīgi no to atrašanās vietas, literārajā valodā raksta un izdod grāmatas, žurnālus un laikrakstus, ko lasa visi sabiedrības slāņi. Literārā valoda ir saziņas līdzeklis visai tautai gan runā, gan rakstos.…
