Visi procesi valsts ekonomiskajā un finansu sistēmā ir savstarpēji saistīti, un tikai to saskaņota darbība un arī valsts optimāla ekonomiskā politika var nodrošināt ekonomisko izaugsmi un dzīves līmeņa paaugstināšanos.
Nodokļu likmes un maksāšanas kārtība, budžeta pabalsti un pensijas, dotācijas un subsīdijas, bezmaksas vai maksas izglītības ieviešana, valsts budžeta deficīts un tamlīdzīgi jautājumi ir būtiski katras valsts dzīvē, arī Latvijā. Tie visi skar valsts budžetu, un tā plānošana ir daļa no valsts rīcības funkcijām ekonomikā.
Jebkurā valstī finansu sistēmas noteicošais posms ir valsts budžets, jo pēc materiālā sastāva tas ir galvenais valsts naudas līdzekļu centralizētais fonds.
Valsts finanšu jēdziens kļuva aktuāls, kad notika valsts līdzekļu atdalīšana no monarhu īpašuma. Attīstoties sabiedrībai valsts finanšu loma mainījās, paplašinājās to funkcijas. Sākotnēji valsts finanses pildīja fiskālo funkciju. Arī šodien šī funkcija tiek uzskatīta par vienu no valsts finanšu pamatfunkcijām. Šis jēdziens radies senajā Romā no vārda „fisk” – kase, bet mūsdienu izpratnē tas ir budžets.
Jebkurai darbībai valstī ir jānotiek budžeta interesēs.
Pēdējos gados svarīgu nozīmi iegust arī speciālie fondi, jo vairākās valstīs tajos akkumulēti finansu resursi ir ļoti lieli.
Valsts budžets ir finansu sistēmas centrālais posms. Tas ir centralizētais naudas līdzekļu fonds, kuru valsts akumulē ar nodokļu starpniecību un izlieto savu funkciju veikšanai. Valsts budžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām: ieņēmumu daļas, kura satur saņemto līdzekļu uzskaiti un izdevumu daļas. Ieņēmumu daļas uzdevums ir nodrošināt naudas resursus izdevumu daļai. Budžets izklāsta valsts finansu stratēģiju, atklāj valsts ekonomikas mērķus un veidus, kādos tiek plānots tos sasniegt.[10;28].…
