„Valsts” ir viens no tiem vārdiem, kuri katrs no mums lieto bieži un dažādos apstākļos, un katram veidojas šī vārda savs jēdziens. Visbiežāk ar šo vārdu cilvēki domā kādu institūciju vai institūciju sistēmu.
Cilvēces attīstības dažādos etapos jautājums par to, ka kādai jābūt valstij, tās funkcijām, kā arī valsts varas īstenošanai ir ļoti aktuāls un svarīgs.
Valsts un tiesību rašanas problēma detalizēti ir aprakstīta F.Engeļsa darbā „Ģimenes, privātīpašuma un valsts rašanās”. Pēc autora domām, cilvēce pārgāja trīs attīstības stadijas: mežonīgums, barbarisms un civilizācija, kas atšķiras viena no otrās, galvenokārt, ar rūpniecības spēku attīstības līmeni. Autors uzskata, ka par valsts rašanās iemeslu bija darba rīku pilnveidošana, kas veda pie sabiedrības sadalīšanas un apspiedēju un apspiesto paradīšanas, kā arī aparāta (valsts) rašanās, kas aizsargātu šo iekārtu.
Protams, katram no autoriem, kas pēta valsts būtību un funkcijas, ir savs viedoklis par valsts problēmu.
Valsts funkcijās atspoguļojas tās būtība un uzdevums, bet valsts struktūra (t.i. tās iekšējā sistēma) noskaidrojas, pirmkārt, ar tās uzdevumu un virzienu.
Valsts ir sarežģīta sociālā organizācija, kuras pamatuzdevums ir publiskas varas īstenošana visas sabiedrības interesēs.
Valsts darbība daudzveidīga un tā aptver sabiedrības dzīves dažādas puses. Valsts darbības pamatvirzieni ir valsts funkcijas.
…