Valsts jēdziens ir mainījies laika gaitā sākot no primitīvajām ‘’valstīm’’- ciltīm etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējā sabiedrībā, līdz mūsdienu izpratnes demokrātiskai republikai- valsts valdīšanas forma, kurā augstākās valsts varas institūcijas un amatpersonas tiek ievēlētas. Nākamā forma pēc cilts ir monarhija, kurā galvenā vara pieder monarham, monarhija vijoties cauri gadsimtiem tomēr ir spējusi saglabāt savu nosaukumu, lai gan būtiski pēc sava satura atškīrusies, kā vienīgo kopīgo pazīmi saglabājot formālo monarha titulu, lai gan mūsdienās reāli vairs nepastāv tāda monarhija , kādu to pazina sākotnēji., monarhu varai un teritorijai pieaugot mēdza rasties impērijas- lielvalstis, pirmā Senās Romas impērija, pēdējā Krievijas impērija, tāpat monarhija mēdza pāraugt despotijā, tirānijā, dinastijā, tā bija secīga Senās Grieķijas valsts iekārtas nomaiņa. Eiropa viduslaikos iepazina feodālas valsts nosaukumu, kura pārveidojās vasaļvalstī, tālāk lēņu valstī, atgriežoties līdz absolūtai monarhijai 16- 18 .gs, absolūtismu nomainīja protektorāts( Anglijā) militāra diktatūra, līdz nonākot līdz republikai mūsdienu izpratnē.…