Administratīvās tiesības , to normu kopums, kas nosaka administratīvu organu uzbūvi, darbību un savstarpējās atteicības, kā arī norēgulē attiecības starp administratīviem organiem un pilsoņiem.
Administratīvās teisības iedalās ¹ : Vispārējās administratīvās tiesības un Sevišķās administratīvās tiesības.
Sevišķās administratīvās tiesības iedalās:
Organizācijas tiesības
Pašvaldību tiesības
Ierēdņu tiesības (Valsts civildienesta tiesības)
Publiskās lietu tiesības
Vides aizsardzības tiesības
Būvniecības tiesības
Izglītības tiesības
Zinātnes tiesības
Veselības aizsardzības tiesības
Sociālās tiesības
Jaunatnes aizsardzības tiesības
Datu aizsardzības tiesības
Ārvalstnieku tiesības
Policijas tiesības (Apdraudējumu novēršanas tiesības)
Valsts aizsardzības tiesības (Militārās tiesības)
Muitas tiesības
Publiskās saimnieciskās tiesības
Administratīvo pārkāpumu tiesības.
Civildienesta tiesības noteic valsts civiliestāžu darbinieku tiesisko stāvokli. Par civildienestu kā publiski tiesisku institūtu nevar runāt viduslaikos, jo tad un pat vēl 17-18 g.s. viss atkarājās no valdnieka patvaļas. 19 g.s. sākumā konstitūcionālās valstīs (piem., Francija) izveidojās birokratija.Tikai 19 g.s. otrā pusē un 20 g.s. sākumā Eiropā izveidojās civildienesta institūts, pie kam notieca ierēdņu tiesību un pienākumu apjomu un viņu attiecības ar priekšniecību.
Jebkurā demokrātiska valsts par vienu no ilgtermiņa mērķiem izvirza veidot profesionālu civildienestu.
Saeima 2000.gada 7.septembrī pieņēma Valsts civildienesta likumu, kas stājās spēkā 2001.gada 1.janvāri. Šis likums ir pirmais no trim visnozīmīgākajiem publiskās pārvaldes sistēmu veidojošiem likumiem, kas nosaka publiskās pārvaldes institucionālo sistēmu.
Valsts dienesta (civildienesta) stāvoklis ir noteikts ar likumu, un atsevišķa persona ir nostādīta iepriekšminētā stāvoklī ar administratīvo aktu – rīkojumu (Valsts civildienesta likuma 11 pants). Visi ar valsts dienesta stāvokli saistītie pienākumi un tiesības darbinieku starpā, arī subordinācijas attiecības – viss tas ir nodibināts ar likumiem un likumpamatotiem aktiem (noteikumiem, instrukcijām u.c.) tā, ka katra darbinieka stāvoklis ir tiesiski noteikts.
Ar Valsts civildienesta likumu spēkā stāšanos likuma normās tiek ieviesti un nostiprināti civildienesta pamatprincipi:
Valdībai lojāla ierēdniecība – ierēdnis, stājoties amatā, dod solījumu, kurā apņemas pildīt ne tikai Satversmi un likumus, bet arī valdības lēmumus.
Profesionāla ierēdniecība – ierēdnis tiek izraudzīts iecelšanai amatā un paaugstināts pēc tā nopelniem.
Ierēdņa pienākums darba izpildē ir strādāt sabiedrības interesēs un ievērot ētikas normas arī ārpus valsts civildienesta.…
