Valsts – viens no tiem vārdiem, kuru cilvēki lieto bieži un dažādos kontekstos, un katram veidojas savs priekšstats par to, ko apzīmē ar šo vārdu. Visbiežāk šiem priekšstatiem piemīt ikdienas raksturs: valsts asociējas ar kādu tās institūciju, vai institūciju sistēmu, citkārt valsts iegūst kādas īpašības, reizēm izraisa asociācijas ar valsts ierēdņiem. Termins „valsts” savā vispārējā un mūsdienīgajā nozīmē radies vēlāk nekā organizācijas veids, kuru tas apzīmē, jo vēl XV gs. Grieķi pilsētvalsti apzīmēja ar terminu „polis”, bet romieši lietoja nosaukumu „civitas” un „respublica”, kamēr dzīvoja valstī – pilsētā.
Liela nozīme ir varai un tam kā tā tiek izmantota. Varas jautājums ir ne tikai viens no politisko zinātņu centrālajiem jautājumiem, bet neapšaubāmi arī ir saistīts ar filozofiju. Visizplatītākā varas definīcija ir sekojoša: ”Vara ir spēja ietekmēt citu cilvēku rīcību ar kaut kādu līdzekļu – autoritātes, tiesību, vardarbības palīdzību.” Vara ir saistīta ar sinonīmu jēdzienu “ietekme”, kas ietver sevī pārliecināšanu (ietekmējot kādu bez draudiem un solījumiem), salīgšanu (solot balvu vai draudot ar sodu) un beidzot ar piespiešanu (draudot ar bargu sodu). Varu var uztvert kā ietekmes formu. Varas realizācija un varas attiecības atklājas visās cilvēka darbības sfērās, kaut gan par konkrētu varas izpausmi var runāt tad, kad skaidri izpaužas pavēles un paklausības elementi. Diemžēl vara bieži vien tiek izmantota negatīvā veidā vadoties pēc personiskajiem labumiem.
Cilvēka kā brīva indivīda dzīves kvalitāte un jēga lielā mērā ir atkarīga no tās valsts formas, kuras veido valsts politikas koncepcijas un izvirza valsts pārvaldes grupas.…