Lai cilvēki vispār varētu izvērtēt, cik gudri un taisnīgi rīkojas viņu valsts pieņemot vienu vai citu risinājumu vai uzstādījumu, viņiem, vispirms, būtu jāizprot šī jēdziena „valsts” patiesākā būtība. Domāju, ka vispirms ir jāpastāv filozofiskai izpratnei par to, kas ir katra vērtību izsakošā jēdziena dziļākā un pilnīgākā būtība.
Vispirms gribētu apgalvot , ka neviena sabiedrība nav spējīga ne tikai uzplaukt, pat ne pastāvēt, ja tās dzīve nav labi sakārtota. Un ar labi sakārtotu es saprotu tādu vidi , kurā pati sabiedrība sev izveido tādu pārvaldes mehānismu, kurš saprātīgā piespiedu kārtā nodrošina ikviena cilvēka iesaistīšanos kaut kādos pasākumos, kas uzlabo un notur viņa paša spējas un kvalitāti. Ja cilvēks ir aktīvs sabiedriskajā dzīvē, vienlaicīgi augot savā vērtību izpratnē, palielinot auglīgumu sadzīves vai darba līmenī. Tad uzskatu, ka šāds cilvēks ne tikai rada labākus un vairāk sava darba augļus , bet ir veselāks, dzīvespriecīgāks utt. Kopumā sniedzot sabiedrībai vairāk labuma un līdz ar to mazāk no tās ņemot. Jo vairāk šādu cilvēku ir sabiedrībā, jo konkurētspējīgāka tā ir. Tieši tāpēc būtu svarīgi nodrošināt , lai šādu cilvēku īpatsvars sabiedrībā būtu lielāks. Tas tikai nozīmē to, ka īstā valsts loma un būtība ir ārkārtīgi svarīga mums ikvienam.
Valsts būtība ir kalpot cilvēkam, nevis kā tas notiek tagad, kad valsts pārstāvji atgādina, ka pilsoņiem jākalpo valstij. Valstij būtu jādarbojas kā attiecībām ģimenē. Mūsu valstij nav gājis viegli, kas lielā mērā ir skāris arī tās funkciju un formu izmaiņas. Funkcijas mainās ne tikai satura, bet arī formas ziņā.…
