Valsts iejaukšanās tirgus mehānisma darbībā

1.Valsts loma.
Valstij kā sabiedrisko interešu pārstāvei ir nozīmīga loma. Tirgusekonomikas valstīs parasti ir daudz lielāka rīcības brīvība nekā plānotās ekonomikas zemēs, tomēr vastij ir jāgarantē attiecīgu institucionālu struktūru pastāvēšana. Tās ietver atbilstīgu likumdošnas kodeksu, kas garantē, ka indivīds ir brīvs uzsākt pats savu uzņēmējdarbību.
Valstij jānodrošina likumi un kārtība, atbilstīga militārās aizsardzības un labklājības sistēma, kā arī dažādi nolīgumi ar citām valstīm.
Valsts ierēdņu uzdevums ir realizēt politiskus lēmumus minētajās jomās. Ekonomikas efektivitāte kopumā ir atkarīga no tā, cik labi funkcionē ierēdniecība.
Veidojot institucionālas struktūras un izstrādājot “spēles noteikumus” uzņēmējdarbības sektoram, valstij noteikti ir jāņem vērā arī negatīvie ekonomiskās darbības blakusefekti, pirmām kārtam apkārtejai videi nodarītais kaitējums.
2. Valsts ekonomiskā loma.
Valsts orgānu cenu direktīva noteikšana ir sociālistiskās plānsaimniecības obligāts atribūts. Tirgus ekonomikas zemēs konkrētos apstākļos valsts brīžiem mēģina kontrolēt noteiktu preču un pakalpojumu cenas.
Tirgū notiekošie procesi izraisa dažādu iedzīvotāju slāņu neapmierinātību. Tāpēc notiek lielāka vai mazāka valdības iejaukšanās. Lemjot par to, ko un kā regulēt, skaidri jāapzinās un jānovērtē šādas regulēšanas iespējamie rezultāti.
Vispārējā gadījumā valdības iejaukšanās tirgus mehānisma darbībā var būt divejāda:
1) tā notiek pretēji tirgus mehānisma likumsakarībām,
2) pasākumi, kas tomēr tam atbilst, t.i., valdība cenšas koriģēt nelabvelīgās tirgus tendences.
Tālāk apskatīsim vairākus valsts orgānu cenu noteikšanas variantus.

…