Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas un loma finanšu sistēmā

Finanšu sistēma ir ekonomiskās sistēmas daļa. Sistēma veidojas starp dažādiem finanšu subjektiem (cilvēki, organizācijas), caur kuriem iziet naudas plūsmas. Visus finanšu elementus var apvienot zem divām galvenām finanšu sistēmas sastāvdaļām, tie ir valsts finanses un saimniecisko subjektu finanses. Valsts finanses ietver sevī budžetu, valsts aizņēmumus, kredītus u.c. Budžets sevī ietver valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Savukārt saimniecisko subjektu finanses veido mājsaimniecību (fizisko personu) finanses un uzņēmumu (juridisko personu) finanses. Saimnieciskie subjekti veido naudas attiecības, kas saistītas ar finanšu resursu veidošanu un sadali. Uzņēmumu finanses ietver sevī komercorganizāciju (akciju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežoto atbildību, to skaitā bankas, apdrošināšanas sabiedrības u.c.) un nekomercsabiedrības (skolas, slimnīcas u.c.), tas ir organizācijas, kas nenes peļņu. Finanšu sistēmas elementi ir arī valūtu un vērtspapīru tirgi. Visi finanšu sistēmas elementi tiek savstarpēji saistīti, slēdzot finanšu darījumus, un ir neatdalami viens no otra.

Mājsaimniecību finanses. Ar mājsajmniecību saprot cilvēku kopu (ģimeni), kas veido kopīgu budžetu. Katra ģimene mazākā vai lielākā mērā veido iekšējās (starp ģimenes locekļiem) un ārejās (ar valsti, uzņēmumiem, finanšu iestādēm u.c.) finanšu attiecības. Katrs ģimenes loceklis ienāk finanšu sistēmā, kā:
preču un pakalpojumu pircējs un patērētājs (maksā naudu par saņemto preci vai pakalpojumu);
darba ņēmējs (darbaspēks uzņēmumā);
ienākumu guvējs (saņem atlīdzību par paveikto darbu);
kredītu ņēmējs (dod ienākumus kredītiestādem);
nodokļu maksātājs (dod ienākumus valsts budžetā),
sociālo labumu guvējs (valsts nodrošinātās izglītības iegūšana, policijas pakalpojumu izmantošana, sociālo pabalstu gūšana, u.c.)…