Valsts ierēdņa loma un nozīme valsts funkcionēšanas mehānismā

Visi ierēdņi ir valsts amatpersonas, bet ne visas amatpersonas ir ierēdņi. Ierēdnis ir persona, kas veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, kā arī pilda citas funkcijas, par kurām sīkāk ir aprakstīts dotajā darbā. „ Valsts funkcijas ir sargāt ekonomisko pamatu un jebkādu īpašumu, regulēt saimniecisko dzīvi, atbalstīt kultūru un izglītību, nepieļaut konfliktus starp etniskajām grupām, nodrošināt veselības aprūpi. Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana Valsts vara tiek sadalīta trijās daļās, likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā, kas veido vienota līdzsvara un atsvara sistēmu. Valsts civildienests ir speciālu administratīvo attiecību kopums starp valdību un ierēdni, ar kura palīdzību Ministru kabinets efektīvi var nodrošināt kvalitatīvu valsts pārvaldes darbu. Latvija ir unitāra daudzpartiju republika, kur pamatlikums ir Satversme. Parlamentu uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents. Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs, minēto amatpersonu biroju, kā arī parlamentārais sekretārs nav ierēdņi. Ierēdņu uzdevums ir kalpot sabiedrībai. Ierēdņu amats tieši vai netieši tika izveidots, pamatojoties uz likumdošanas aktu un no budžeta piešķirtiem līdzekļiem.